Kas saista ilgtspējīgu biznesa konkurētspēju un “serveri zem galda”?

Sarežģītos tirgus apstākļos, par ko atbildīga ieilgusī veselības krīze, biznesa konkurētspējas noturēšanai ir būtiska nozīme. To veido vairāki faktori, piemēram, spēja ieviest vai piegādāt kādu produktu pirmajiem, piedāvāt kvalitatīvu produktu par labu cenu u.tml., taču jebkurš no tiem var ātri mainīties vai var tikt reproducēts konkurentu vidū. Kā sasniegt ilgtspējīgu biznesa konkurētspēju, sevišķi uzņēmumos, kur “serveris zem galda” jeb novecojuši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi aizvien ir realitāte?

The post Kas saista ilgtspējīgu biznesa konkurētspēju un “serveri zem galda”? appeared first on IR.lv.

Sarežģītos tirgus apstākļos, par ko atbildīga ieilgusī veselības krīze, biznesa konkurētspējas noturēšanai ir būtiska nozīme. To veido vairāki faktori, piemēram, spēja ieviest vai piegādāt kādu produktu pirmajiem, piedāvāt kvalitatīvu produktu par labu cenu u.tml., taču jebkurš no tiem var ātri mainīties vai var tikt reproducēts konkurentu vidū. Kā sasniegt ilgtspējīgu biznesa konkurētspēju, sevišķi uzņēmumos, kur “serveris zem galda” jeb novecojuši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi aizvien ir realitāte?

Jā, pandēmija ir veicinājusi digitalizāciju un IKT risinājumu ieviešanu uzņēmējdarbības procesos. Taču paskatoties Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2021. gada ziņojumā, ir skaidrs, ka, lai panāktu “digitālās desmitgades” mērķus, visai Eiropas biznesa videi ir jāsteidzas ievērojami ātrāk. Pašlaik Eiropas līmenī mākoņpakalpojumus izmanto 26% uzņēmumu, pretēji 18% 2018. gadā. Tiesa, pieaugumu galvenokārt motivē tieši lielie uzņēmumi, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentam aizvien atpaliekot. Piemēram, informācijas apmaiņu tiešsaistē veic 80% lielo kompāniju un tikai 35% MVU segmenta dalībnieku. Savukārt mākoņpakalpojumus izmanto 48% lielo uzņēmumu un tikai 25% MVU.

Raugoties uz IKT un tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos, Latvija starp visām ES valstīm ierindojas 23. vietā. Savukārt Eurostat 2021. gada dati liecina – lai arī Latvijas uzņēmumi atgūst iekavēto mākoņpakalpojumu izmantošanas ziņā un to tagad veic 29% tirgus dalībnieku, tas, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju, ir par 13% mazāk.

Man gan šķiet, ka reālā situācija nav tik pesimistiska, jo ir vajadzīgs laiks, un kopumā esam uz pareizā ceļa, kur vienīgā barjera straujākai digitalizācijai ir domāšanas maiņa. Tai  ir jānotiek straujāk nekā līdz šim, sevišķi MVU segmentā.

Praksē novērojam, ka aizvien ir daudz aizspriedumu par IKT tehnoloģiju nepieciešamību, kāds tos aizvien uzskata par ļoti dārgu vai spītīgi pretojas jaunu risinājumu ieviešanai.

Tāpat novērojumi liecina, ka daļā uzņēmumu servera atrašanās zem galda vai speciālā servera telpā joprojām ir aktuāla prakse. Nereti uzņēmumi liek uzsvaru tikai uz faktoriem, kas nodrošina īstermiņa konkurētspēju – lētākā cena, vienīgais produkts tirgū, ātrākā piegāde u.tml.

Gribu uzsvērt, ka patlaban pasaules ekspertu viedokļos IKT risinājumi ir atzīti par ilgtspējīgas biznesa konkurētspējas galveno sastāvdaļu. Forbes raksta, ka tikai tehnoloģiskie risinājumi nodrošina dažādu industriju līderu stabilas pozīcijas, jo IKT sniedz skatu nākotnē un ļauj būt soli priekšā, kā arī radīt inovācijas. Ne velti katru gadu aug Bite One IT klientu skaits, kas pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir kāpis par 14%. Tie lielākoties ir ražošanas, datorprogrammēšanas, mazumtirdzniecības, nekustamo īpašumu, kā arī grāmatvedības uzņēmumi, taču nevarētu teikt, ka kāda nozare īpaši izceļas – par IKT arvien vairāk domā visu nozaru spēlētāji.

Novērojam, ka viens no biežāk uzsvērtajiem IKT risinājumu sniegtajiem ieguvumiem lielo uzņēmumu un arī MVU vidū ir tieši iekšējo biznesa procesu sakārtošana un efektīvāka organizēšana. Piemēram, Bite One IT Viedais zvanu pārvaldnieks palīdz uzņēmumiem apstrādāt ienākošos zvanus, virtuālie privātie serveri nodrošina elastīgu un ātru apmaiņu ar failiem tiešsaistē, kā arī drošu to uzglabāšu, tikmēr stabils un ātrs internets un MS Teams programmu licences jau ir kritiska nepieciešamība. Vēl jo vairāk tādēļ, ka dažos nākamajos gados Deloitte prognozē vēl straujāku videokonferenču programmatūru un attālināta darba attīstību, kā arī datu apjoma pieaugumus, ar ko uzņēmumi ikdienā operēs.

Analizējot lielākās barjeras, ar kurām uzņēmumi saskaras, domājot par IKT ieviešanu, DESI rezultāti Latvijā atklāj vēl kādu interesantu tendenci, proti, digitālo prasmju trūkums ir ievērojams šķērslis ceļā uz digitālo risinājumu plašāku izmantošanu privātajā sektorā, un gandrīz puse no Latvijas uzņēmumiem, kas ir mēģinājuši aizpildīt IT speciālistu vakances, ir saskārušies ar grūtībām.

IKT uzturēšana patiesi ir sarežģīts darbs, kur nereti nepieciešami vairāki, dažādu tehnoloģisko risinājumu speciālisti, kam regulāri jāpilnveido zināšanas, kas, protams, nav visu uzņēmumu budžeta iespēju robežās. Tādēļ arvien vairāk uzņēmumu izvēlas nodot IKT risinājumu apkalpošanu ārpakalpojumu sniedzējiem, tā gada laikā ietaupot līdz pat 30% operatīvo izmaksu. Turklāt priekšrocība ir tiem, kas spēj nodrošināt pakalpojumu 360 grādu apmērā, ne tikai piemērotāko IKT risinājumu piemeklēšanu un uzstādīšanu, bet arī 24/7 apkalpošanu.

Ir skaidrs, ka pasaule un uzņēmējdarbības vide turpinās funkcionēt hibrīdrežīmā – brīžiem strādājot attālināti, brīžiem klātienē. Jau aizvadītais gads ir spilgti parādījis, ka pandēmijas apstākļi un sekas vienā dienā, mēnesī vai pat gadā nepazudīs, tāpēc ilgtspējīgai biznesa konkurētspējai ir vēl lielāka nozīme nekā jebkad agrāk. Tirgus un konkurence ir nemitīga spēle, kur katram gājienam ir nozīme un sekas, tāpēc ieguvējs būs tas, kurš savas IKT pozīcijas stiprinās savlaicīgi un – raugoties ilgtermiņā.

 

Autore ir IKT pakalpojumu sniedzēja Bite mārketinga vadītāja

The post Kas saista ilgtspējīgu biznesa konkurētspēju un “serveri zem galda”? appeared first on IR.lv.