Nepieciešams mazināt plaisu starp vidusskolu un augstskolu
Ja skolēns mācās vidusskolā, tas nozīmē, ka lielākā vai mazākā mērā viņš jau domā par studijām augstskolā. Nepieciešama ciešāka sasaiste un plaisas mazināšana starp vidusskolu un augstskolu, ko var panākt, tuvinot skolēnu pētniecībai, tam, kas tiek praktizēts un pieprasīts augstskolās. Tas sasaucas arī ar augsta ranga ierēdņu ieteikumiem augstskolām studijas ievirzīt pētniecības formātā.
The post Nepieciešams mazināt plaisu starp vidusskolu un augstskolu appeared first on IR.lv.
Ja skolēns mācās vidusskolā, tas nozīmē, ka lielākā vai mazākā mērā viņš jau domā par studijām augstskolā. Nepieciešama ciešāka sasaiste un plaisas mazināšana starp vidusskolu un augstskolu, ko var panākt, tuvinot skolēnu pētniecībai, tam, kas tiek praktizēts un pieprasīts augstskolās. Tas sasaucas arī ar augsta ranga ierēdņu ieteikumiem augstskolām studijas ievirzīt pētniecības formātā.
Pētniecība augstskolās
Pašlaik augstākās izglītības nozari satrauc Augstskolu likuma grozījumi. Šajā kontekstā ir izskanējis arī kādas augsta līmeņa ierēdnes aicinājums augstskolās studijas virzīt kā pētniecību. Protams, arī pašlaik pētniecība augstskolās notiek, lielākoties jau no pirmā kursa, bet ne par augstskolām šoreiz stāsts.
Stāsts ir par pētniecības prasmēm, kuras topošajam studentam vajadzētu apgūt jau vidusskolā. Līdz šim pētnieciskās prasmes bija iespējams attīstīt skolēnu zinātniskās pētniecības darbos. Lai paceltu šo procesu jaunā kvalitātē, tiek īstenots ESF projekts individuālo kompetenču atbalstam, kura ietvaros arī izstrādātas vienotas vadlīnijas, kuru sagatavošanā piedalījās dažādu Latvijas augstskolu pārstāvji. Tomēr, dzirdot par lielo studentu atbirumu pirmajā kursā un strādājot ar pirmā kursa studentiem, nerodas pārliecība, ka vidusskolā ar pētniecības prasmēm viss kārtībā. Kāpēc?
Tikai dažās skolās pētniecība ir obligāta
Pirmkārt, ne visi vidusskolēni raksta šo zinātniskās pētniecības darbu. Lielākoties tā ir brīva izvēle un ir tikai dažas izglītības iestādes, kurās noteikts, ka trīs gadu laikā katram vidusskolēnam ir jāizveido viens šāds darbs.
Otrkārt, trūkst pedagogu, kas būtu ieinteresēti šo darbu vadīšanā. Tas nozīmē, ka jāstrādā arī pie pedagogu pētnieciskās kompetences pilnveides, jo ne vienmēr pedagogi paši nodarbojas ar pētniecību, līdz ar to jūtas nedroši skolēnu darba vadīšanā. Tikpat būtiska ir pedagogu savstarpējā sadarbība, piemēram, ja kādam trūkst iemaņu vai zināšanu noteiktā jomā, kolēģi var palīdzēt ar valodu, statistiku vai citos jautājumos. Arī skolas vadībai jārosina skolotājos interese vadīt skolēnu zinātniskās pētniecības darbus.
Treškārt, ir labi, ja pētnieciskās prasmes tiek attīstītas jau pamatskolā, tomēr būtu jāizskauž dažviet sākumskolā piekoptā copy-paste kultūra ar internetā atrodamiem materiāliem, jo lietderīgāk ir novērtēt skolēna prasmi pastāstīt par savu pētījumu. Pētniecisko pieredzi nodrošina pārdomāti un meistarīgi vadīti skolēnu zinātniskās pētniecības darbi, bet īpaši būtiski, lai šie skolēnu pētījumi būtu jēgpilni un sniegtu iespēju apgūt pētniecības kompetences, nevis notiktu tikai rakstīšanas pēc.
Cerība uz jauno saturu
Šoruden skolas sāka darbu ar “jauno saturu”. Šajā pieejā ir paredzēts attīstīt arī pētnieciskās prasmes. Arī Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka izglītības iestāde “īsteno starpdisciplināru kursu “Projekta darbs”, kurā skolēns saistībā ar vienu vai vairākiem padziļinātajiem kursiem veic un aizstāv pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu”. Tātad ir cerība, ka vismaz daļā vidusskolēnu šo zinātniskās pētniecības darbu rakstīs arī turpmāk. Bet – tikai daļa. Tātad tikai šī daļa būs gatavi studijām augstskolās un nopietnai pētniecībai. Ko darīs pārējie?
The post Nepieciešams mazināt plaisu starp vidusskolu un augstskolu appeared first on IR.lv.