Turpu šurpu ar vīrusu
Valdībai var nākties atkal pastiprināt ārkārtējās situācijas ierobežojumus
The post Turpu šurpu ar vīrusu appeared first on IR.lv.
Valdībai var nākties atkal pastiprināt ārkārtējās situācijas ierobežojumus
Valdība ir mīkstinājusi ārkārtējās situācijas ierobežojumus, tātad varam gaidīt jaunu inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu. Šķiet, ka bažas par to pirmdien netieši izpauda veselības ministre Ilze Viņķele — ka mediķiem akūti trūkstot individuālo aizsardzības līdzekļu un pāris nākamo nedēļu laikā var nākties lemt par veselības pakalpojumu apjoma samazināšanu. Vai tas nozīmē, ka lēmums atvieglot ierobežojumus bija kļūda? Nē. Tas nozīmē, ka esam otrajā koronavīrusa apkarošanas fāzē, kurā ierobežojumu atvieglošana mīsies ar to atkal pastiprināšanu.
Visus ierobežojumus varēs atcelt tikai tad, kad būs aizsargpote pret vīrusu un zāles Covid-19 ārstēšanai. Iespējams, šogad vēl nebūs. Tātad būs jāmāk ar vīrusu sadzīvot. Tas nebūs vienkārši.
Psiholoģija ir pat svarīgāks iemesls ierobežojumu mīkstināšanai nekā ekonomika, par kuras «atvēršanu» dzirdam visvairāk. Valdībām nākas izvēlēties, vai apkarot vīrusa izplatīšanos ar policejiskām metodēm, zinot, ka cilvēku nevērība pret ierobežojumiem pieaugs tik un tā, vai palaikam atlaist vaļīgāk un pēc tam atkal pievilkt skrūves, lai «restartētu» sabiedrības mobilizēšanās spējas. Daudzas valstis pašlaik izvēlas mīkstināt ierobežojumus. Vīrusa apkarošanas otro jeb divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ «dejas» fāzi sāk pat tās, kurām pirmā — stingru ierobežojumu jeb «āmura» fāze — ne tuvu nebija tik sekmīga kā Latvijai.
Latvija ir labs sabiedrības psiholoģiskā noguruma piemērs tieši tāpēc, ka sekmīgi veica pirmo fāzi, kaut gan ierobežojumi bija maigāki, nekā tie būs Itālijā, Spānijā vai Francijā pēc tur ieviesto mīkstināšanas. Bija slēgtas mācību iestādes un bērnudārzi, aizliegti masu pasākumi un pulcēšanās vairāk nekā diviem cilvēkiem kopā, jāievēro divu metru distance. Nenotika starpvalstu pasažieru pārvadājumi, bija ierobežoti plānveida veselības aprūpes pakalpojumi. Tas tad arī viss. Šos nedaudzos ierobežojumus tagad vēl mīkstinās — pulcēties varēs 25 cilvēki, daļu bērnudārzu atvērs, skolās būs klātienes konsultācijas, restorāni būs vaļā līdz pusnaktij, tirdzniecības centri — arī brīvdienās, varēsim ceļot Baltijas valstīs.
Taču atvieglojuma nopūta par valdības lēmumu pirmdien bija tik skaļa, it kā cilvēki būtu izrāvušies no ieslodzījuma stingra režīma cietumā. «Šoks beidzies, sākam atdzīvoties» un «šis murgs būs beidzies» ir tipiski izskanējušie komentāri.
«Šoks» ir pandēmija, nevis tās ierobežošana, un «šis murgs» nebeigsies tāpēc, ka mēs ļoti gribētu, lai beidzas. Labi, ka Latvijas valdības rīcību nevadīja šāda vēlmju domāšana, citām valstīm ir veicies mazāk.
Nemaz nerunājot par Ziemeļkoreju un Turkmenistānu, kur joprojām nav neviena oficiāli reģistrēta koronavīrusa infekcijas gadījuma, vai Baltkrieviju, kuras vadonis izliekas, ka viņa valsti vīruss neskar, ignorēt problēmu gribētu arī dažu demokrātisko valstu vadītāji.
Brazīlijas prezidents Bolsonaru te aicina cilvēkus uz lūgšanu un gavēni pret vīrusu, te demonstratīvi sarīko pikniku, lai spītētu līdzpilsoņu «neirozei», tikmēr saslimušo skaits valstī pārsniedzis 170 tūkstošus. Bet ASV prezidentam Trampam acīmredzot rūp galvenoties vīrusa kaitējums viņa pārvēlēšanas izredzēm rudenī. ASV valdība jau pirms mēneša paziņoja par vadlīnijām «ekonomikas atvēršanai», bet saslimušo skaits ASV šonedēļ pārsniedza 1,4 miljonus, no Covid-19 miruši vairāk nekā 80 tūkstoši.
Īpašs gadījums atkal ir Krievija. Tur varas iestādes izlikās, ka nezin kāpēc krasi pieaug no «pneimonijas» mirušo skaits, tomēr pirms pusotra mēneša ieviesa ierobežojumus, kuri Maskavā ir stingrāki nekā dažā labā Eiropas galvaspilsētā. 9. maijā pat nenotika parāde Sarkanajā laukumā. Taču jau 11. maijā Putins paziņoja par ierobežojumu daļēju atcelšanu, kaut gan todien konstatētie inficēšanās gadījumi sasniedza rekordskaitu — 11 656. Kopējais oficiāli reģistrēto saslimušo skaits — vairāk nekā 230 tūkstoši — Krievijā ir otrais lielākais pasaulē, taču krievi paši drūmi joko, ka valsts statistikas pārvaldei ir lielāki nopelni saslimušo skaita ierobežošanā nekā veselības aprūpes sistēmai.
Taču prognozēt saslimšanas gadījumu pieaugumu Latvijā pēc ierobežojumu mīkstināšanas liek nevis šie, bet gan labie piemēri. Vīrusa apkarošanas paraugvalstī Dienvidkorejā pirmdien konstatēts lielākais inficēšanās gadījumu skaits pēdējo četru nedēļu laikā un nācies atkal aizvērt bārus un naktsklubus. Singapūra apsver, vai piebremzēt «atvēršanās» plānus, kad otrdien tur reģistrēti vairāk nekā 800 jaunu saslimšanas gadījumu. Ķīnas valdība aprīļa sākumā «atvēra» vīrusa izcelšanās vietu Uhaņu, taču pirmdien tur atklāts jauns infekcijas perēklis.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule pirmdien par ministres Viņķeles bažām, ka mediķiem varētu pietrūkt aizsarglīdzekļu, teica — to pietiks, ja slimnieku skaits nepalielināsies. Acīmredzot abām ir taisnība. Inficēšanās risks joprojām ir augsts, jaunu saslimšanas gadījumu būs, iespējams, vairāk, taču svarīgākā ir spēja tikt ar tiem galā un nepieciešamības gadījumā arī atjaunot kādus no ierobežojumiem. Galvenais šajā dejā ir nesajaukt soļus.
Komentārs 140 zīmēs
Vēlēšanām jābūt! CVK ir iesniegusi valdībai priekšlikumu atļaut Rīgas domes pirmstermiņa vēlēšanās 29. augustā balsot jebkurā iecirknī.
Vajadzības drūzmējas. Valdība otrdien nolēma piešķirt vēl papildus 300 miljonus eiro līdzekļiem neatliekamiem gadījumiem.
Čekistu politika. Čehijas mediji nosaukuši vārdā Krievijas vēstniecības darbinieku, kurš esot atvedis uz Prāgu indi, lai nogalinātu pilsētas mēru.
The post Turpu šurpu ar vīrusu appeared first on IR.lv.