Neveiksmes stāsts

Saskaņa noriet, Ušakovam starptautisks uzdevums, citu nākotne neskaidra

The post Neveiksmes stāsts appeared first on IR.lv.

Saskaņa noriet, Ušakovam starptautisks uzdevums, citu nākotne neskaidra

Latvijā būs par vienu partiju mazāk vai varbūt par vismaz divām vairāk, taču projekts Saskaņa ir beidzies. Palielinātais finansējums partijām un vēlēšanās iegūtās vietas Saeimā paildzinās partijas strukturālo agoniju, tomēr tās noriets ir neatgriezenisks.

Saskaņas gala galvenais iemesls ir nevis oponentu sekmes partijas iztēlošanā par «vatņiku nācijas» un «ģenētisku zagļu» pārstāvi, kā skaidro partijas drumslu slaucītājs Vjačeslavs Dombrovskis, bet gan viņa paša diagnoze, ka 2011. gadā Saskaņa bijusi «mata attālumā» no valdības, taču pašlaik ir «tālāk nekā jebkad». Partijas galvenais uzdevums nav izpildīts. Saskaņas sejas Nila Ušakova pārcelšanās uz Briseli bija drošs signāls, ka šis 2005. gadā palaistais projekts ir norakstīts. Un varbūt pašlaik «centrā» vēl nav izlemts, kas būs vietā pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Ušakovam pašam acīmredzot ir uzdevums taisīt starptautiska sociāldemokrāta karjeru. Sākums padevies veiksmīgs — viņš nupat atbalstīja Eiropas Parlamenta rezolūciju par nosodījumu Molotova—Ribentropa paktam, par ko izpelnījās citu Latvijas deputātu uzslavas. Ušakovs skaidro, ka viņa pozīcija EP būšot saskaņā ar Eiropas Sociālistu un demokrātu frakcijas nostāju. Pareizi, otru Ždanoku tur nevajag, it īpaši, ja vēlas ietekmi EP Ārlietu komitejā un delegācijās attiecībām ar ASV un ar Austrumu partnerības valstīm. Ušakovs ir drīkstējis arī nopietnākas atkāpes no Kremļa dziesmu grāmatas — 2011. gadā, kad Saskaņa bija «mata attālumā» no valdības, tās līderis vienreiz slēgtā pasākumā pat pateica vārdu «okupācija».

Ko darīt ar pārējiem, skaidrības laikam nav, spriežot pēc savā vaļā palaisto bandinieku haotiskās stumdīšanās par ietekmi un naudu. Diezin vai Saskaņas biedru liktenis pašlaik ir Kremļa prioritāšu saraksta galvgalī. Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš 2011. gadā bija pasteidzies paziņot, ka «es būšu vara», varbūt nevarēs mainīt džipus tik bieži, kā viņam patiktu, taču, kamēr Latgalē būs gaļas kombināti, badu necietīs.

Grūtāk ies Saskaņas uzmetamajam zēnam Dombrovskim. Banku sektorā «kapitālais remonts», tāpēc pieprasījums pēc šādiem «ekspertiem» sarucis. Atliek vien četrpadsmit gadus ilgušo orģiju atkritumu novācēja nepateicīgais darbiņš.

Darbs ir ļoti nepatīkams. Dombrovskis pirmdien Latvijas Radio stāstīja, ka Saskaņa esot «šīs valsts» politiskās sistēmas «fundaments», bet viņš kongresā nākamnedēļ gribot kļūt par partijas priekšsēdētāju tāpēc, ka vēloties «šajā valstī» kaut ko mainīt uz labo pusi. Un lai Saskaņa, kurai esot bijis arī «cienījams posms» un tikai pašā pēdējā laikā «kaut kas aizgājis greizi», atkal kļūtu par «vērtību partiju», kurā nebūtu tādu, kuri iet politikā «tautas valodā — zagt vai nodarboties ar korupciju».

Dienu pirms šīs Dombrovska muldēšanas LTV raidījums De facto izķidāja pirms desmit gadiem Rīgas domē sākto e-talona afēru, kurā rīdziniekiem izkrāpti desmitiem miljonu eiro. Dombrovskim «cienījamajā» laikposmā notikusi gan nanoūdens blēdība, gan Baronielas remonta miljonu šķērdēšana, gan Kapu tramvaja miljonu nokopšanas mēģinājums, gan kriminālie tramvaju un trolejbusu iepirkumi par vismaz 200 miljoniem, gan Saskaņas parazītu ordu algošana fiktīvos amatos rīdzinieku naudas kanalizēšanas tīklos. Tomēr Dombrovskis nekaunējas gvelzt, ka turpmāk stratēģija būšot «Saskaņas ceļš uz leģitimizāciju visas sabiedrības acīs» un to paveikšot parti-jas biedri, «kuru vērtību sistēmā valsts ir pirmajā vietā». «Attīstības Saskaņas» komandas biedri būšot Ivars Zariņš, Andrejs Elksniņš un citi «redzami» cilvēki.

Abi minētie ir redzami, šķiet, arī Valsts drošības dienestam, kura uzdevumā, kā apgalvoja Elksniņš, robežsargi aprīlī viņu izkratīja lidostā pēc atgriešanās no kārtējā komandējuma partijas galvaspilsētā Maskavā. Zariņš arī nav iesācējs kādas valsts vērtību arodā un 2017. gadā stāstīja, ka Saskaņas līgums ar Putina partiju Vienotā Krievija esot latviešiem otrs svarīgākais pēc līguma ar NATO un tā laušana «var radīt ļoti nopietnas sekas Latvijas drošībai». (Tomēr Ušakovs, kurš divus gadus iepriekš bija apgalvojis, ka partijas atteikšanās no 2007. gadā noslēgtā līguma būtu pielīdzināma lēmumam slēgt Latvijas vēstniecību Maskavā, paziņoja, ka līgums vairs neesot «aktuāls». Tas gan nepalīdzēja Saskaņai iekļūt valdībā.)

Vienīgais, kam varētu piekrist no topošā norakstītās partijas vai tās daļas priekšnieka teiktā, ir Dombrovska atbilde uz paša retorisko jautājumu, «no kurienes nāk šis Saskaņas fenomens», — ka «ne jau Urbanovičs un ne jau Ušakovs ir tie, kas radījuši šādu Saskaņu». Taisnība, četras atklāti prokremliskas partijas apvienot vienā «sociāldemokrātiskā» un ielikt tās skatlogā ITAR-TASS Latvijas biroja vadītāju izdomāja Kremļa «polittehnologi», kad bija izgāzušies centieni nepieļaut Latvijas pievienošanos NATO un ES. Pērnruden izgāzās arī pēdējais mēģinājums iedabūt Kremļa darbaļaužu pārstāvjus Latvijas valdībā.

Saskaņas aiziešana pavērs iespēju dažādot politisko partiju ainavu, kurā «kreiso» nišu bija okupējuši, runājot Dombrovska valodā, «kremlini» un prasti «zagļi». Tomēr jārēķinās, ka «svēta vieta tukša nestāv», kā teic krievi.

Komentārs 140 zīmēs

Impērija salutē. Maskavā svētdien rīkoja uguņošanu par godu Rīgas «atbrīvošanai» 1944. gadā.

Divvirzienu iela. Polijā vēlēšanās uzvar konservatīvie, Ungārijā vietējās vēlēšanās Orbāna pretinieki.

Laiks piebremzēt. Pasaules ekonomikas izaugsme šogad būs lēnākā kopš globālās finanšu krīzes, brīdina SVF.

The post Neveiksmes stāsts appeared first on IR.lv.