Apturēta “PNB bankas” darbība

Apturēta “PNB bankas” (iepriekš “Norvik banka”) darbība, ziņo LETA, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).

The post Apturēta “PNB bankas” darbība appeared first on IR.lv.

Apturēta “PNB bankas” (iepriekš “Norvik banka”) darbība, ziņo LETA, atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).

FKTK lēmums paredz, ka ceturtdien plkst.21 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē, ka no attiecīgā brīža “PNB bankas” karšu, internetbankas maksājumu un bankomātu darbība ir apturēta.

Komisijā informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu “PNB bankā” un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību.

“Eiropas Centrālā banka kā “PNB bankas” tiešais uzraugs 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt “PNB bankas” noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu “PNB bankā” un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,” pauda komisijā.

Eiropas Centrālā banka kā “PNB bankas” tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

“Mēs apzināmies, ka šī ir negaidīta ziņa bankas klientiem, taču varam apliecināt, ka FKTK darīs visu iespējamo, lai izveidotu ērtāko un efektīvāko risinājumu, un pēc iespējas ātrāk klientiem sāktu garantētās atlīdzības izmaksu – līdz 100 000 eiro katram. Jau tuvākajās dienās, kā rāda pirmie aprēķini – 99,2% noguldītāju varēs sākt saņemt visu savu uzkrāto naudu bankā, ko pilnībā segs no Noguldījumu garantiju fonda līdzekļiem,” sacīja FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale.

Komisijā atzīmēja, ka FKTK padome ir lēmusi par noguldījumu nepieejamību, lai pēc iespējas ātrāk klienti varētu saņemt garantēto atlīdzību. Bankas klientiem garantētās atlīdzībās izmaksās apmēram 297 miljonus eiro, piektdien no rīta intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” informēja Černaja-Mežmale.

Garantēto atlīdzību izmaksa jāuzsāk ne vēlāk kā astotajā darba dienā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanas. Noguldījumu garantiju sistēma paredz katram “PNB bankas” klientam noguldījumu izmaksu garantētās atlīdzības veidā līdz 100 000 eiro.

Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro apmērā tiks izmaksāta gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu līdzekļiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai, uz atlikumiem norēķinu kontos vai algas kontos un uz līdzekļiem krājkontos.

ECB konstatē pārkāpumus

“PNB bankā”, kuras darbība ceturtdien tika apturēta, kopš 2017.gada beigām konstatēti kapitāla prasību pārkāpumi, teikts Eiropas Centrālās bankas paziņojumā. “Bankā kopš 2017.gada beigām konstatēti kapitāla prasību pārkāpumi. Kompetentās iestādes vairākkārt aicinājušas “PNB banku” atjaunot atbilstību prudenciālajām prasībām, kā arī atvēlējušas pietiekamu laiku pasākumu īstenošanai. Banka konsekventi nav piemērojusi korektīvos pasākumus,” teikts paziņojumā.

Tāpat paziņojumā minēts, ka Eiropas Centrālā banka 2019.gada 11.jūlijā pieņēma lēmumu par agrīno intervenci, aicinot banku noteiktā termiņā novērst kapitāla deficītu un citus trūkumus.

2019.gada 25.jūlijā banka publicēja revidēto 2018.gada finanšu pārskatu, kurā ārējais revidents sniedza atzinumu ar iebildēm, norādot, ka banka nav atzinusi pietiekamus uzkrājumus sagaidāmajiem kredītzaudējumiem no klientu kredītiem un debitoru parādiem. Revidents arī norādīja, ka banka 2018.gada 31.decembrī nav atzinusi pietiekamus uzkrājumus pamatlīdzekļu vērtības samazinājumam.

Savukārt 2019.gada 12.augustā noslēdzās Eiropas Centrālās bankas klātienes pārbaude bankā, kurā atklāts būtisks uzkrājumu iztrūkums un konstatēti objektīvi elementi, kas liecina, ka bankas saistības pārsniedz tās aktīvus.

“Banka nesniedza pierādījumus, ka tā varētu palielināt savu kapitālu agrīnās intervences lēmumā paredzētajā termiņā,” piebilsts paziņojumā.

Šogad martā Eiropas Centrālā banka nolēma “PNB banku” pārņemt tiešajā uzraudzībā. Šāds lēmums tika pieņemts, sekojot FKTK pieprasījumam saistībā ar bankas starptautisko tiesvedības procesu pret Latvijas valsti.

Bankas kapitāla pietiekamības rādītājs 2018.gada 31.decembrī bija 12,48%, kamēr regulatora minimālā prasība ir 14%.

Jauni akcionāri

Šogad jūnija beigās bankas pārstāvji informēja, ka ASV un Eiropas investoru grupa iegādājusies 60% “PNB bankas” akciju, jauno akcionāru neatklājot. Taču Latvijas Televīzija vēstīja, ka viens no jaunajiem bankas īpašniekiem ir Tuvo Austrumu gāzes un naftas magnāts, miljardieris Rodžers Tamrazs.

Tāpat bankas pārstāvji ziņoja, ka “PNB bankas” jaunie īpašnieki neesot ieinteresēti turpināt bankas esošās tiesvedības ar Latvijas valsti FKTK un Eiropas Centrālo banku.

Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) izskata 2017.gadā iesniegto “PNB bankas” un tās akcionāra Grigorija Guseļņikova un viņa ģimenes locekļu prasību pret Latvijas valsti par “negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes”.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās sūdzības, banka un tās akcionāri prasībā ICSID no Latvijas vēlas piedzīt zaudējumus, kas bankai radušies valsts “nelikumīgo darbību vai bezdarbības” rezultātā. Sūdzībā lēsts, ka zaudējumi varētu sasniegt simtiem miljonu eiro, taču konkrētas summas nav uzrādītas.

Prasība pamatota ar to, ka “Latvijas institūciju, amatpersonu un pārstāvju nelikumīgas darbības un bezdarbība “Norvik bankai” un tās akcionāriem radījusi zaudējumus prasības iesniedzēju būtiskajām investīcijām Latvijas banku un enerģijas sektoros”, kas esot Apvienotās Karalistes un Latvijas starpvaldību līguma par investīciju veicināšanu un aizsardzību pārkāpums.

Prasībā bankas akcionāri uzstāj, ka kopš 2015.gada decembra banka izjutusi “nesamērīgu, nepamatotu un nepārtrauktu spiedienu no Latvijas valsts institūcijām un amatpersonām, tai skaitā FKTK. FKTK tiek pārmesta vairākkārtēja kapitāla atbilstības likmes paaugstināšana, “prasībām kļūstot nesaprātīgām, nesamērīgām un augstākām, nekā kopumā tiek prasīts Latvijas banku sektorā un Eiropas Savienības Kapitāla prasību 4.direktīvā”, “nesaprātīga un kaitnieciska rīcība pret bankas aktīvu vērtības samazināšanu” un vairākkārtēju auditu veikšana, kā arī būtisku ierobežojumu bankas darbībai noteikšana.

“Norvik bankas” akcionāri prasībā ICSID norāda, ka tādi regulatora pasākumi ir saglabāti un/vai pastiprināti, ņemot vērā norādes, ko devusi “ļoti augsta līmeņa, augsta ranga Latvijas amatpersona, kas saistīta ar finanšu sektoru un kurai ir ietekme un morāla vara pār FKTK”.

Iepriekš medijos izskanējis, ka šī amatpersona ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tomēr prasībā konsekventi aprakstītas situācijas ar šo “augsta ranga amatpersonu”, neminot tās vārdu. Savukārt bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels ziņu aģentūrai AP iepriekš apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Rimšēviča vārds izskan tikai vienā prasības epizodē, kas attiecas uz 2017.gada 24.aprīli, kad Rimšēvičs esot devis rīkojumu “Norvik bankas” valdes priekšsēdētājam Bramvelam apturēt sarunas par iespējām veikt maiņas darījumu ar uzņēmuma Krievijā “Norvik Bank Russia” akcijām pret bankas “Sberbank” Ukrainā akcijām.

“Pārkāpjot savas pilnvaras, bankas prezidents no Guseļņikova kunga pieprasīja apņemšanos atturēties no investīcijām “Sberbank Ukraine”, kam nav nekāda attaisnojuma un viņam nav nekādas likumīgas varas pār Guseļņikova kungu,” lasāms prasībā. Tajā teikts, ka šī augsta ranga amatpersona vairākkārt tieši un caur vidutājiem pieprasījusi kukuļus no Guseļņikova, kurš tos neesot maksājis.

Šogad 30.jūlijā Bramvels, kurš bankas valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma kopš 2013.gada, atstāja amatu.

Paziņojumā presei šogad jūlija beigās bankas pārstāvji informēja, ka “PNB bankai” ir teju 500 darbinieku un apmēram 100 tūkstoši klientu, no kuriem aptuveni divas trešdaļas ir seniori.

The post Apturēta “PNB bankas” darbība appeared first on IR.lv.