Uzraksts
3 dzejoļi tuvākajiem 100
The post Uzraksts appeared first on IR.lv.
3 dzejoļi tuvākajiem 100
Atdzejot Zbigņeva Herberta (Zbigniew Herbert, 1924—1998) darbus man ir bijusi vēlme sen, taču, tā kā viņa krājuma neesamība latviešu valodā ir kļuvusi par visai pierastu lietu līdzās Gombroviča prozas darbu neesamībai un daudzām citām spožām, latviski vēl neatrodamu poļu autoru darbu rindām, nesteidzos sevi ar to konfrontēt pārlieku bieži. Gribas uztaisīt cita poļu dzejas milža Česlava Miloša dzeju savā izlasē, gribas Jaroslava Ivaškeviča prozu izdot un turpināt tulkot visus tos, kam šie vīri varētu būt vectēvi un vecvectēvi. No otras puses, kaut kas skumīgs ir tajā, ka maniem draugiem ir jālasa citi poļu dzejas lielmeistari te angliski, te krieviski, lai cik labi arī būtu atdzejojumi šajās valodās.
Sarunā ar kādu draugu nejauši pazibēja Josifa Brodska it kā vienkāršais žonglējums ar poļu 20. gadsimta dižgaru Šimborskas, Miloša, Herberta (tieši šie trīs, jā) salikumu un neizbēgamām domām par to, kāpēc diviem pirmajiem tika Nobela prēmija, bet trešajam ne (lai arī, zināms, tas neliecina, ka Herberta dzejā būtu mazāk apbalvojamās dzejas vielas un tā tālāk). Šis pieminējums atgādināja man, ka ir vērts pārbaudīt, vai es Zbigņevu Herbertu vēl dzirdu un kas manās atvilktnēs ir atdzejots. Starp vairākiem citiem atradu šo. Lai tas ir veltījums draugiem, ar kuriem pat pie pusdienām var runāt par teksta augšāmcelšanos un kuri palasot zina, ka ikkatrai paaudzei bija un, ceru, ir savs atšķirīgs Herberts. Mūsējai līdz šim bija Pētera Brūvera atdzejotie Herberta Pana Cogito opusi; varbūt tagad laiks meklēt starp tālākajām to pašu grāmatu lapām?
Ingmāra Balode
Zbigņevs Herberts
Uzraksts
Tu skaties uz manām rokām
tās ir vājas — tu saki — kā ziedi
uz manām lūpām tu skaties
tās par mazām lai sacītu: pasaule
— iesim labāk līgoties mirkļa stiebrā
iedzersim vēju
un skatīsimies kā noriet mūsu acis
vītuma smarža ir pati tīkamākā nāsīm
bet drupu formas lieliski noņem sāpes
manī ir liesma kas domā
un vējš ugunsgrēkam vai burām
rokas man nepacietīgas
es varu drauga galvu
no gaisa vien salipināt
atkārtoju dzejoli kuru es vēlētos
pārtulkot sanskritā
vai piramīdā:
kad izsīks zvaigžņu avots
mēs spīdēsim naktīs
kad pārakmeņosies vējš
mēs brāzmosim gaisu
No poļu valodas atdzejojusi Ingmāra Balode