Zaļumi no «mašīnas»
Kādā Pārdaugavas noliktavā, pārbūvētā kravas konteinerā, cits virs cita plauktos aug baziliks, salāti un citi stādi, ko aprūpē mākslīgais intelekts. Izklausās nedaudz futūristiski, bet ir gana reāli. Vertikālā lauksaimniecība sola vienlaikus ekoloģisku un izdevīgu atbildi aizvien pieaugošajam pilsētnieku pārtikas patēriņam
Urbānās lauksaimniecības uzņēmuma Broccoli-Global ražotne noslēpta kādā lielā industriālā teritorijā Pārdaugavā. Ierodamies tur nedaudz agrāk, nekā norunāts, un, kamēr gaidām saimnieku, nekas neliecina, ka šajā saules sakarsētajā asfalta un betona tuksnesī, kur pie angāriem ik pa brīdim piestāj automašīnas, lai kaut ko iekrautu vai izkrautu, jelkas varētu vispār augt. Kur nu vēl ekoloģisks un veselīgs!
«Mēs sākotnēji gribējām to darīt Andrejsalā, taču būvvalde neļāva, jo tur zeme nav paredzēta lauksaimniecībai. Bet mašīna izskatās šādi,» pēc dažām minūtēm piebraucis, ar tālvadības pulti verot vaļā kāda angāra durvis, stāsta uzņēmuma vadītājs Rinalds Trukšs, rādot uz lielu, baltu metāla konteineru. «Tagad ir jauna dome un būvvalde ir pretimnākoša, un nākamo plānojam likt kaut kur ārā. Protams, ja to liek ārā, to iespējams apdarināt ar koku, padarīt smukāku.»
Tas ir standarta 40 pēdu konteiners, skaidro Rinalds. Pārbūvēts un pielāgots, ar nosiltinātām sienām, kas ļauj cauru gadu tajā uzturēt noteiktu temperatūru, aprīkots ar elektroniku, speciālu apgaismojumu un ogļskābās gāzes baloniem — tas viss paredzēts, lai konteintera iekšienē uzturētu augiem optimālu vidi. Pirms dodamies iekšā, jāuzvelk kājās bahilas, lai ar kurpēm neievazātu kaitēkļus.
Bērnudārzā garākas dienas
Vertikālā lauksaimniecība pasaulē attīstās divos virzienos. Viens no tiem paredz izmantot milzīgas novārtā pamestas telpas pilsētvidē. Taču tas prasa lielus ieguldījumus, kā arī nozīmē paaugstinātu risku, ja dārzniecībā iemetas kāds kaitēklis. Otrs, ko izvēlējušies arī Broccoli-Global, ir šāds nelielu modulāru konteineru dārzniecības modelis.
Ņemot vērā, ka ārā valda plus 30 grādu svelme, iekšā šķiet patīkami vēss. Sarindoti plauktos cits virs cita, vieglā ventilatora radītā gaisa plūsmā lokās baziliks, salāti, sinepes un citi augi. «Šo sauc par vertikālo lauksaimniecību tāpēc, ka audzējam augus vairākos stāvos,» stāsta Rinalds. «Tas ļauj ietaupīt nepieciešamo zemes platību. Mums šeit ir 60 kvadrātmetru platība augiem, bet domājam to palielināt līdz 70. Mēs izmantojam hidroponikas metodi, kas nozīmē, ka augu saknes visu laiku atrodas ar nepieciešamajām barības vielām piesātinātā ūdenī.»
Tehnoloģijas šajā sfērā attīstoties ārkārtīgi strauji. «Situācija ir apmēram tāda kā ar datoriem 90. gados, kad tu nopirki datoru un drīz tas jau bija pavisam vecs,» stāsta Rinalds. «Strauji attīstās LED apgaismojums, ventilācijas risinājumi, programmatūra. Šis konteiners mums ir biznesa proof of concept. Mēs pētām, ko varam izaudzēt un cik varam nopelnīt, un šādam mazam konteineram varam iekārtas viegli nomainīt.» Vertikālā lauksaimniecība prasa lielus ieguldījumus, bet nodrošina arī labu ražību. Piemēram baziliku varot novākt pat 20 reizes gadā.
«Mums te viss ir sadalīts divās daļās. Šodien mums ir sēšanas diena. Sākumā mēs iesējam sēkliņas kokosriekstu šķiedru substrāta bumbiņās un tās nonāk te, bērnudārzā,» stāsta uzņēmuma bioloģe Inta Rubane. «Te viņiem ir cits režīms, piemēram garāka diena. Atkarībā no auga pēc 2—4 nedēļām mēs tos pārvietojam lielajā sistēmā, kur ir īsāka diena un proporcionāli garāka nakts.»
Lai arī konteinerā ir gaišs, augiem šobrīd te ir nakts, skaidro Rinalds. Lai cilvēkiem būtu vieglāk strādāt, kā arī taupītu elektrību, vairāk to patērējot stundās, kad tā lētāka, augiem diena iestājas, kad ārpusē ir vakars. Dienasgaismas spuldzes tad nomaina īpašs apgaismojums, ko veido pārsvarā zilas un sarkanas gaismas lampas, jo šāda spektra gaisma visvairāk vajadzīga auga bioloģiskajiem procesiem. Lai arī šobrīd augu diennakts ir 24 stundas gara, nākotnē uzņēmums plāno eksperimentēt, samazinot diennakts garumu līdz pat 16 stundām, tādējādi paātrinot augu bioloģiskos procesus un, iespējams, iegūstot ražas vēl ātrāk.
Notiek arī temperatūras maiņa, jo, lai raža būtu kvalitatīva, daudziem augiem nepieciešams nodrošināt vēsumu naktīs. Tāpēc, piemēram, zemenes pie mums izaug saldākas nekā Dienvideiropā, vīnogas vislabāk aug kalnos, kur ir lielāka diennakts temperatūras amplitūda, piebilst Inta.
Uzmana mākslīgais intelekts
Krietna daļa no saimniecības jau šobrīd ir automatizēta. Dators uztur telpā nepieciešamo klimatu, pārbauda un regulē barības vielu daudzumu šķidrumā. Nākamais solis ir iemācīt mākslīgajam intelektam rūpēties par augiem, vizuāli atpazīstot to problēmas.
«Mēs plānojam novietot kameras, kas veidotu trīsdimensionālus augu attēlus, iemācīt programmu veikt to spektrālu analīzi,» stāsta Rinalds. «Iedomājieties — jums ir 500 šādu konteineru, un kameras tajos fiksē bazilika lapu krāsu vai augu izmēru nobīdi no normas, un attiecīgi dators pamaina barības vielu sastāvu.»
Lai cik futūristiska būtu šāda veida lauksaimniecība, tai nākas saskarties ar pavisam tradicionālām problēmām. Piemēram, nesen ievazājušās laputis. Lai nebūtu jālieto pesticīdi cīņai ar tām, uzņēmums iegādājies īpašus odiņus.
«Mums atsūtīja tādas kā zāģu skaidiņas, kurās ir plēsīgu kukainīšu, kas pārtiek no laputīm, oliņas,» Inta norāda uz nelielu trauciņu ar skaidām, tajās gan nekas nav redzams, un odiņiem līdzīgos kukaiņus arī nemana. Taču ar laputīm tie esot tikuši galā daudz labāk, nekā to izdara mūsu pašu bizbizmārītes.
Īpaši noderīgas šādas urbānās dārzniecības var būt zemēs, kur ir mazāk ūdens. «Viss ūdens, kas cirkulē sistēmā, tiek maksimāli izmantots. Tas ļauj samazināt ūdens patēriņu par 90—95%. Tāpat ir vietas, kur barības vielas no augsnes ātri aizskalojas prom, šajā gadījumā arī par to nav jāuztraucas,» skaidro Inta. «Ja vēl darbina sistēmu ar saules baterijām, tad atrisināta tiek arī enerģētikas problēma.»
Elektrība šobrīd veido apmēram vienu ceturto vai piekto daļu no izmaksām, taču tas, ka tiek ietaupīts gan uz izmantotās zemes platības, gan ūdens, gan saražoto produktu transportēšanas rēķina, to atsver, uzskata Rinalds. Un priecājas, ka viņa izvēlētais biznesa modelis saskan arī ar Eiropas Savienības deklarēto «zaļo kursu» ekonomikā.
Lai arī pagaidām pirmā «mašīna» darbojas eksperimentālā režīmā, te saražoto produkciju jau tagad realizē akcijās lielveikalos, kā arī atsevišķos ekoveikaliņos. Rinalds cer, ka nākotnē pēc šādiem konteineriem būs pieprasījums visā pasaulē. Tāpēc eksperimenti urbānajā fermā kādā Pārdaugavas noliktavā turpināsies vēl ilgi.
The post Zaļumi no «mašīnas» appeared first on IR.lv.