Anekdotes
Vistrakākais bezdarbs ir tad, kad nestrādā galva.
Kremlī pieņemts lēmums turpmāk neveidot Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstu. Tā vietā veidos draudzīgo zemju sarakstu. Tā tiks ietaupīts papīrs.
Kremļa paziņojums: «Dārgie ārvalstu valdību vadītāji! Lūdzu, vairs neizraidiet krievu diplomātus atpakaļ uz Krieviju! Jūs tagad paši esat atbildīgi par tiem, kurus pieradinājāt pie jauniem dzīves apstākļiem!»
Ja arī Bulgārija izraidīs Krievijas diplomātus, vai tas nozīmē, ka no Krievijas beidzot tika izraidīts tās slavenākais bulgārs Kirkorovs?
Stulbais organisms! Es viņam parādīju izziņu, ka koronavīrusa man nav, bet organisms tik un tā turpina klepot un šņaukāties.
Beidzot sapratu, kāpēc daudzi cilvēki pa veikaliem vazājas ar masku, kas novilkta zem zoda, — tas tāpēc, lai neatkārtos žoklis, redzot cenas.
Pagājis jau gads, un es beidzot sapratu, kāpēc Liene agrāk bieži pozēja Instagram dārgos mēteļos. Izrādās, viņa strādā par garderobisti operā.
Kā jau tika paredzēts, atkal nav izveidotas nekādas atbalsta programmas tādām sociālajām grupām kā «jauni cilvēki, kas neko neprot» un «četrdesmit gadus veci vīrieši, kas aizvien sēž uz savu vecāku kakla». Nu cik ilgi nāksies ciest?!
Es aizvien gaidu to laimīgo dienu, kad mans vīrs beidzot paziņos: «Es visu laiku esmu tevi krāpis, jo patiesībā esmu miljonārs. Vienkārši vēlējos pārliecināties, ka tu ar mani apprecējies ne jau naudas dēļ.»
Mums ir ļoti mīļš kaķītis. Katru rītu ielec gultā, piespiež savu purniņu pie sievas sejas, apguļas un murrā. Sievai tas ļoti patīk. Diemžēl viņa nekad nav iedomājusies, kuru ķermeņa daļu kaķītis ir pavērsis pret manu seju.
Matemātiķi nekad nekļūst resni. Viņi vienkārši noapaļojas.
«Vai sieva tevi laiž makšķerēt?»
«Mēs pat kopā braucam!»
«Viņai arī patīk ķert zivis?»
«Sākumā patika. Tagad vienkārši kopā dzeram alu.»
Pagalmā spēlējas puisēns. Mamma atver logu: «Laiks nākt mājās!»
Puisēns: «Vai es esmu pārsalis?»
Mamma: «Nē. Ēst gribi!»
Man tikai divas ziņas: viena laba un otra vēl sliktāka.
Tā arī neesmu sapratis, kā sievietēm izdodas tik graciozi izkāpt no automašīnas. Es pats parasti izskatos kā lācis, kas tikko pamodies no ziemas miega un steberē laukā no migas.
Reliģija ir dīvaina lieta. Ja ticīgajam atgadās kāda nelaime, viņš uzskata, ka tas ir Dieva sods. Bet tas vēl nav viss: ticīgais pats var izdomāt, par ko tieši viņš ticis sodīts.
Esmu pārliecināts, ka odi sūc asinis no cilvēkiem, lai pēc tam tās aiznestu dzeguzei, kura paziņo, cik gadu vēl atlicis dzīvot.
«Es nupat pie jums nopirku pīrādziņu ar sēnēm. Bet kur ir sēnes!?»
«Vai tad jūs nezināt, ka raugs arī ir sēne?»
Veģetārieši nenoveco. Viņi novīst.