Saliktas atzīmes Latvijas zinātnei

Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā vairums zinātnisko institūciju novērtētas labi, taču ar «1» un «2» jeb zemu atzīmi novērtētas vairākas augstskolas. Vai un kurām augstskolām draud aizslēģoti logi? 

The post Saliktas atzīmes Latvijas zinātnei appeared first on IR.lv.

Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā vairums zinātnisko institūciju novērtētas labi, taču ar «1» un «2» jeb zemu atzīmi novērtētas vairākas augstskolas. Vai un kurām augstskolām draud aizslēģoti logi?

Kad 2013. gadā Latvijas zinātni pirmo reizi vētīja starptautisku ekspertu grupa, viņi secināja — tajā valda sadrumstalotība, nabadzība un viduvējība. 

2019. gada zinātnisko institūciju izvērtējumā, kuru Covid-19 dēļ 38 ekspertu grupa pabeidza pērn un publiskoja tikai šogad, slēdziens ir — daudz labāk. Ziņojuma prezentācijā Ēriks Arnolds no zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju konsultāciju uzņēmuma Technopolis Group (tas rīkoja starptautisko izvērtējumu) priecājās, ka Latvijas zinātnieki ir ņēmuši vērā 2013. gada rekomendācijas. Vērtējamo institūciju skaits sešu gadu laikā samazinājies trīs reizes — no 160 līdz 63. Sadrumstalotība ekspertu ieskatā ir vairs tikai sociālo zinātņu jomā. 

Ekspertus iepriecinājis, cik labi pašlaik aprīkotas ir laboratorijas un institūti. Viņi secināja, ka Latvijā augstā līmenī ir biomedicīnas un medicīnas zinātne, Organiskās sintēzes institūts pat saņēmis visaugstāko vērtējumu — piecas balles. Pārsteigumu sagādājusi humanitārā zinātne, kas pirms gadiem septiņiem nīkuļoja. Tagad virkne humanitāro un mākslas zinātņu institūciju novērtētas kā ļoti labas, bet LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts kļuvis par izcilnieku — otru zinātnisko institūciju, kuras darbs novērtēts ar piecām ballēm.  

Labs darbs var atmaksāties — Izglītības ministrija iecerējusi, ka tie 16 institūti un augstskolu pētniecības platformas, kuru zinātniskais darbs piecu ballu skalā novērtēts ar četri vai pieci, papildus valsts piešķirtajam finansējumam zinātnei turpmākajos gados saņems vēl nelielu «piešprici» — tām sadalīs 10% no visa zinātnes bāzes finansējuma. Piemēram, šogad tam ieplānoti 28 miljoni.

Taču šim kokam ir arī otrs gals — zemā novērtējuma dēļ valsts zinātnes nauda var tikt liegta Daugavpils Universitātei, tās pētījumiem matemātikā, fizikā un ķīmijā. Jūras akadēmija ar zinātnisko darbu nodarbojusies fragmentāri, un arī tā var palikt bez valsts naudas zinātnei. Turklāt, ja Jūras akadēmijai arī turpmākajos gados neizdosies nopietni pievērsties zinātnei, pēc nākamā izvērtējuma tā būs reorganizējama. 

Kādi vēl ir secinājumi par Latvijas zinātni pēc jaunākā izvērtējuma?

Zinātnes teicamnieki

Zinātnisko institūciju starptautiskais izvērtējums sākās 2019. gadā — sešu gadu ciklu nosaka Zinātniskās darbības likums. 

Kā seminārā par novērtējuma rezultātiem stāstīja Technopolis Group pārstāvis Ēriks Arnolds, neatkarīgie ārvalstu eksperti zinātnisko darbību vērtēja sešās zinātnes grupās: dabaszinātnes, medicīnas un veselības, lauksaimniecības, mežu un veterinārās zinātnes, kā arī sociālās, humanitārās un mākslas, tehnoloģiju un inženierzinātnes. Darbu analizēja pēc zinātnisko darbu kvalitātes, ietekmes uz zinātnes nozari, arī to sociālās un ekonomiskā ietekmes. Tāpat vētīja, kādā vidē zinātnieki strādā, kāda ir infrastruktūra un attīstības potenciāls.

Salīdzinot 2013. un 2019. gada izvērtējumu, eksperti secinājuši, ka vairums zinātnisko institūciju darbu uzlabojušas. Tāds secinājums ir par Vidzemes Augstskolu, Kultūras akadēmiju, Rīgas Tehnisko universitāti, pavisam 12 institūcijām. Pasliktinājusies tikai divās: Ventspils Augstskolā un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. 

Visaugstāko novērtējumu un uzslavas par izcilu darbu ieguva divi institūti: Organiskās sintēzes institūts, kas darbojas medicīnas un veselības jomā, un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kura pētnieki strādā humanitārajās un mākslas zinātnē. 

Organiskās sintēzes institūts jau iepriekš bija novērtēts kā izcils, taču, lai saglabātu šādu statusu, tas izpildījis veselu uzdevumu kompleksu, stāsta tā direktors Osvalds Pugovičs. Piemēram, salīdzinot ar iepriekšējo izvērtējumu, tagad institūta zinātnieku publikāciju prestižs jeb ietekmes faktors ir divreiz augstāks. Vairāk nekā divas reizes pieaudzis arī publikāciju citējamības līmenis. 

Institūta zinātnieki ir piedalījušies 14 dažādos starptautiskos projektu konsorcijos, institūta pētniecības projektu pieteikumu sekmības rādītājs gandrīz divas reizes pārsniedz Eiropas vidējo līmeni. «Mēs atstājam savu pēdu zinātnes pasaulē,» rezumē Pugovičs. 

Izvērtējumā ņemta vērā arī ekonomiskā un sociālā ietekme. «Kādu pienesumu sniedzam tautsaimniecībai, tas ir, vai sadarbojamies ar ražotājiem; vai ražotāji, izmantojot mūsu zināšanas, var iegūt peļņu, vai veicinām naudas ieplūšanu Latvijā,» Pugovičs skaidro, pēc kādiem kritērijiem vērtēta ekonomiskā ietekme. 

Kopš pagājušā izvērtējuma perioda Organiskās sintēzes institūts zinātnisku projektu veidā ir iepludinājis Latvijā aptuveni 35 miljonus eiro ārvalstu finanšu līdzekļu. Netiešo ietekmi raksturo fakts, ka tikai divu patentbrīvo medikamentu (zinātnieki tiem Grindeka uzdevumā izstrādāja iegūšanas tehnoloģijas) pārdošanas apjomi pārsniedz septiņus miljonus eiro. 

Savukārt LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts iepriekš tika vērtēts kā ļoti labs, tagad — izcils. Kopumā humanitārās un mākslas jomas zinātniskās institūcijas novērtētas kā ļoti labas. «Patiess prieks par visas Latvijas humanitārās zinātnes augsto vērtējumu,» saka Dace Bula, Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadītāja. Viņa skaidro, ka humanitārajām zinātnēm ir uzdevums ne tikai veicināt sabiedrības pašizpratni, bet arī «iesaistīties starptautiskā zinātniskā sarunā, tas nozīmē būt lietas kursā par to, kas notiek mūsdienu humanitārajā domā, un nākt ar savu pienesumu». Viņas vadītais institūts to ir spējis vairākās pētniecības tēmās: Baltijas (arī vācbaltiešu) kultūrpētniecība un pēcsociālisma studijas, folkloras izpēte, digitālās humanitārās zinātnes, kvīru (seksualitātes un dzimtes) studijas un vides cilvēkzinātne. 

Laba izaugsme pēdējo sešu gadu laikā bijusi arī institūcijām, kuras darbojas lauksaimniecības, mežzinātnē un veterinārzinātnē. Savukārt par problemātisku eksperti atzinuši sociālo zinātņu jomu, kas pašlaik, pēc Ērika Arnolda vārdiem, ir  «vissadrumstalotākā zinātnes nozare Latvijā». 

Izvērtējuma rezultāti tiešā veidā ietekmē zinātnes bāzes finansējuma sadali. Ja valdība apstiprinās Izglītības ministrijas priekšlikumu, institūcijas, kas novērtētas kā ļoti labas un izcilas, papildus valsts naudai, kas pienākas to darbam, saņems vēl 10% no visa zinātnes bāzes finansējuma. 

Taču, sadalot valsts naudu zinātnē, ministrijai ir jāspēj stimulēt pārmaiņas arī zemāk novērtēto institūciju darbā. Precīzs mehānisms, kā sasaistīt izvērtējuma rezultātus ar naudas sadali, būs ministrijas ziņojumā valdībai, saka Dmitrijs Stepanovs, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors. Ziņojumam jābūt gatavam pusgada laikā.

Nav zinātnes — nav naudas

Taču arī bez ziņojuma skaidrs, ka saskaņā ar valdības noteikumiem par bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām tas liedzams tiem institūtiem vai augstskolu pētniecības virzieniem, kas novērtēti ar «1» jeb kā neapmierinoši un neperspektīvi. Tik zemu novērtējumu ieguvis Daugavpils Universitātes matemātikas, fizikas un ķīmijas zinātņu virziens. «Ja zinātniskās jomas vērtējums ir neapmierinošs, tad arī studiju programmas pastāvēt nevar, sevišķi universitātē,» saka Stepanovs. Par doktorantūru vispār vairs neesot, ko spriest, — tam augstskolā neesot kapacitātes.

Kopumā Daugavpils Universitātes kā zinātniskas institūcijas darbs novērtēts ar trim ballēm, kas ir labi. Zinātniskā darbība reģionalitātē jeb pētījumos, kas saistīti ar Latgales reģionu, pat novērtēta kā ļoti laba. «Taču darbība matemātikas, ķīmijas un fizikas zinātņu jomā novērtēta kā neapmierinoša, un tas mums ir nesaprotami,» Ir saka Arvīds Barševskis, Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors. «Piemēram, mūsu infrastruktūra novērtēta ar divnieku, lai gan mums ir supermoderns aprīkojums. Mēs nekādi nevaram piekrist tik zemam vērtējumam, lūdzām to pārskatīt, bet eksperti nebija gatavi to darīt. Viņi aizrādīja, ka šajās zinātņu jomās mums ir mazs doktorantu skaits un nepietiekams līgumdarbu skaits.»

Kā izvērtējuma prezentācijā skaidroja Ēriks Arnolds no Technopolis, «ļoti labi, ka ir iekārtotas modernas laboratorijas, ir iekārtas, bet, šķiet, ka trūkst cilvēku, kas ar tām strādā, trūkst zināšanu darbam ar šīm iekārtām». Ne tikai Daugavpilī, vairākās zinātniskās institūcijās trūkstot stratēģijas aprīkojuma izmantošanā. 

«Zemā vērtējuma dēļ mums cits nekas neatliek kā reorganizēt darbu,» atzīst Barševskis. Lai aprīkojums un labākie matemātikas, fizikas un ķīmijas pētnieki nepaliktu bez darba, nolemts mudināt viņus pievērsties nanobiotehnoloģijas pētījumiem, bet zinātnisko darbu lāzertehnoloģijās un metālapstrādē saistīt ar informācijas tehnoloģijām.

Savukārt Jūras akadēmija kā zinātniska institūcija kopumā ieguva vienu balli jeb neapmierinošu vērtējumu, kas liek uzdot jautājumu — kā var strādāt augstskola, kurā faktiski nav zinātniskās darbības? «Jūrniecība ir valstij stratēģiski svarīga joma, tāpēc nav runas par akadēmijas likvidāciju, bet ir jāpieņem skaidri lēmumi par to, kādā veidā nodrošināt kapacitāti augstskolai,» saka Stepanovs. Saeimā 3. lasījumam ir sagatavoti Augstskolu likuma grozījumi, un viens no tiem paredz, ka augstskola var darboties tikai tad, ja tā kā zinātniska institūcija starptautiskajā izvērtējumā ir novērtēta pozitīvi. «Mēs vairs nebūsim ar mieru finansēt augstskolas, kurām ir neapmierinošs zinātniskais sniegums,» saka Stepanovs.

Jūras akadēmijas Pētniecības institūts piecu cilvēku sastāvā ir darbojies fragmentāri, Ir atzīst akadēmijas rektore Kristīne Carjova. Viņa stājusies šajā amatā 2018. gadā un tad arī gādājusi, lai nederīgo institūtu likvidē. Pati akadēmija kā zinātniska institūcija reģistrēta tikai 2019. gadā. Tagad akadēmijā jau strādājot 31 zinātnieks, kuri piedaloties vairākos zinātniskos projektos. «Mēs identificējām problēmu, labojām to, attīstības potenciāls mums ir,» Carjova ir cerīga.

Būt vai nebūt viduvējībām?

Kamēr Augstskolu likuma grozījumi vēl tiek gatavoti 3. lasījumam, nav īstas skaidrības, vai pēc nākamā izvērtējuma zinātnes bāzes nauda tiks institūcijām, kas novērtētas ar divām ballēm. «Atbilstoši metodoloģijai tas nozīmē «apmierinoši», tas nenozīmē «slikti»,» skaidro Jānis Paiders no Izglītības un zinātnes ministrijas. «Bet ar mūsu ierobežoto zinātnes finansējumu esam spiesti kaut kur novilkt robežu. Mēs vienkārši nevaram atļauties finansēt spēlētājus, kuriem nav izaugsmes potenciāla.» 

Grozījumi pašreizējā variantā paredz, ka visām augstskolām — zinātnes universitātēm, lietišķo zinātņu, kā arī mākslas un kultūras augstskolām — ir jābūt ar pozitīvu zinātniskās darbības vērtējumu starptautiskā ekspertu vērtējumā. Bet nav precizēts — ja institūcijas vērtējums ir divas balles, kas nozīmē «apmierinoši», tai pastāvēt vai ne? Un vai augstskola, kas novērtēta ar vienu balli, ir likvidējama? 

«Ir iespējami dažādi scenāriji,» atbild Stepanovs. Ministrijas piedāvājums ir šāds — ja novērtējums ir «1», tad institūts ir slēdzams, arī augstskola jāslēdz, dodot iespēju studējošajiem pabeigt studijas citās augstskolās. Ir arī iespējama reorganizācija, iekļaujot zemi novērtēto augstskolu citā augstskolā. 

Savukārt, ja novērtējums ir «2», esot iespējami divi varianti: ja vienas zinātnes jomas darbība novērtēta zemu, bet augstskolas zinātniskā darbība kopumā ir novērtēta augstāk par divām ballēm, kā tas pēdējā izvērtējumā bija Daugavpils Universitātē, tad, pēc ministrijas uzskata, augstskolai jāļauj uzlabot savu darbu. Taču, ja augstskolas kā zinātniskas institūcijas vērtējums nepārsniedz divas balles, tai jāapsver iespēja konsolidēties ar citu augstskolu. Šāds risks ir divām reģionālajām augstskolām, kuras saņēmušas nedaudz vairāk par divām ballēm: Liepājas Universitātei un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai. 

Jautāta, kas notiks ar tradīcijām bagāto Liepājas Universitāti, ja tā līdz nākamajam izvērtējumam neuzlabos savu zinātnisko darbu, tās rektore Dace Markus pārliecinoši saka: «Nebūs, nebūs tik zems.» Iepriekšējos gados universitātei kā zinātniskai institūcijai neesot bijis vadošā pētnieka, kas noteiktu zinātniskās darbības stratēģiju. Markus uzskata, ka ir potenciāls attīstīt pētniecību humanitāro un mākslas zinātņu jomā, pedagoģijā un arī ekoloģijā, kur ir iespējas izcelties labākajiem universitātes dabaszinātņu un inženierzinātņu speciālistiem.

Vienu balli jeb neapmierinošu vērtējumu saņēma arī divas privātas institūcijas: Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola un RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāte. Tā kā tām nav valsts finansējuma, izvērtējums to darbību pašlaik neietekmē. Taču, ja Saeima atbalstīs Augstskolu likuma grozījumos prasību, ka augstskolai kā zinātniskai institūcijai starptautiskajā izvērtējumā jābūt ar pozitīvu atzīmi, tad arī privātajām augstskolām nākamajā, 2025. gadā veicamajā izvērtējumā būs jāpiedalās un jāiegūst vismaz divas balles. Pretējā gadījumā tās kā augstskolas nevarēs akreditēties.

Palūkojoties uz zinātnisko institūciju darbību kopumā, Technopolis pārstāvis Ēriks Arnolds izteica vairākas rekomendācijas arī zinātnes politikas veidotājiem — palielināt valsts atbalstu doktorantūras un pēcdoktorantūras pētniecībai; veicināt citu valstu pētnieku iesaisti pētījumos Latvijā un gādāt, lai Latvijas jaunie zinātnieki gūst pieredzi citvalstu zinātniskajos institūtos, kā arī gādāt par zinātnes bāzes finansējuma palielināšanu. Kopš 2015. gada tas pārsniedz 20 miljonus eiro gadā (no 22 līdz 28 miljoniem), bet nekad nav sasniedzis 30 miljonus eiro. 

Izglītības un zinātnes ministrijā apstiprina, ka tiek izstrādāts jauns akadēmiskās karjeras, kā arī jauns doktorantūras modelis, ko plāno ieviest tuvākajos gados. Rakstot valdībai ziņojumu par starptautisko izvērtējumu, ministrija izstrādā politiku un arī gatavo aprēķinus, kā izvērtējumu saistīt ar zinātnes bāzes finansējumu. Izvērtējuma rezultāti esot viens no priekšnoteikumiem arī ES fondos un citos pētniecības finanšu avotos iegūstamās naudas sadalē. Zinātnes bāzes finansējumu sešu gadu laikā (līdz 2027. gadam) paredzēts palielināt par 40 miljoniem eiro. «Iezīmētais papildu finansējums nav ideāls, taču pietiekams, lai iestrādātu jaunus stimulus zinātnes izcilībai,» saka Stepanovs. 

Plānojot Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma izlietojumu, 82,5 miljoni eiro paredzēti augstskolu un zinātnisko institūciju pārvaldības reformai, izceļot pamatmērķus: ieguldījums cilvēkkapitālā, atbalsts spēcīgai profesūrai un pētnieku grupām, kā arī akadēmiskā personāla slodzes izmaiņas par labu pētniecībai. Turpmāko sešu gadu laikā būs pieejama arī dažādu Eiropas fondu nauda: zinātnē 185 miljoni septiņās programmās, augstākajā izglītībā 101 miljons astoņās programmās. Vai šī nauda palīdzēs kļūt izciliem — tas būs redzams 2025. gada izvērtējumā.

The post Saliktas atzīmes Latvijas zinātnei appeared first on IR.lv.