Aģentes Skallijas efekts
Sievietes IT jomā joprojām ir minoritāte. Lai arī mūsu valsts šajā ziņā ir pat nedaudz priekšā pasaulei, ar to ir par maz, lai realizētu Latvijas potenciālu kļūt par tehnoloģiju lielvalsti, stāsta Riga TechGirls līdzradītāja Anna Andersone
Vai kafejnīca Mazā terapija tiešām ir tik maza, ka to nevar pamanīt, es prātoju, blenzdams sava tālruņa ekrānā. Tas apgalvo, ka jau kādu trešo reizi esmu paskrējis kafejnīcai garām. Zvanu Annai, kas mani tur gaida, un viņa iznāk ārā, lai padotu signālu aizvēsturiski analogā veidā — pamājot ar roku. Tehnoloģijas… Tās satuvina vai attālina cilvēkus? Viedtālrunis no navigācijas ierīces pārvēršas par diktofonu, ko nolieku starp mums uz galda. Attālina, uzskata Anna, kas pati stāvējusi pie vairāku veiksmīgu Latvijas jaunuzņēmumu šūpuļa un ir viena no nevalstiskās organizācijas Riga TechGirls līdzradītājām. Taču tas nenozīmē, ka no tehnoloģijām jāatsakās. Tām pieder nākotne, bet to negatīvo efektu var «uzhakot», pievēršot uzmanību cilvēkiem reālajā pasaulē. Viņa jau pasūtījusi kanniņu tējas un draudzīgi piedāvā padalīties, ja palūgšu kafejnīcas personālam vēl vienu tasīti.
«Darbs tehnoloģiju jomā ir labi apmaksāts, un nākotnē nozares nozīme tikai pieaugs. Tas ir ļoti piemērots sievietēm. Nav fiziski grūts, ir fleksibls, var strādāt no mājām, to var apvienot ar bērnu audzināšanu. Tas, ka sievietes šajā nozarē ir minoritāte, saistīts galvenokārt ar kulturāliem stereotipiem,» uzskata Anna. «Tajā draugu burbulī, kurā es dzīvoju, visi to saprot. Taču, kad parunā ar cilvēkiem ārpus tā, bieži nākas dzirdēt, kas tehnoloģijas ir vīriešu darbs. Daudzi vecāki uzskata, ka meitenes jāsūta dejot un dziedāt, bet puikas lai kļūst par programmētājiem. Tajos jauniešiem paredzētajos IT izglītības projektos, ar kuriem esmu runājusi, 95% dalībnieku ir puikas. Mēs vēlamies to mainīt.»
Tāpēc piektdien, 11. oktobrī, Rīgā sākas starptautiska konference Women in Tech, kurā uzstāsies sievietes, kas šajā vīriešu dominētajā jomā guvušas ievērojamus panākumus. Kā nozīmīgākās vieses tiek minētas Debija Fostere, kuru uzskata par vienu no ietekmīgākajām sievietēm IT jomā Lielbritānijā, un Barbara Šorkita no Brazīlijas, kas izpelnījusies ANO atzinību par projektu, kurš ļauj izmantot blokķēdes tehnoloģiju, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Amazonē.
«Konferences mērķis nav gari runāt par lielāku sieviešu iesaisti, drīzāk parādīt iedvesmojošus piemērus,» skaidro Anna. «Lauzt uzskatu, ka sievietei nevajag būt drosmīgai, ambiciozai, cīnīties par savām tiesībām, bet kārtīgai un klusai. Ja meitene mēģina un viņai nesanāk, apkārtējie mudina viņu mest mieru un pievērsties «sievišķīgām» nodarbēm. Puišiem savukārt saka, ka jācīnās. Savulaik seriāls X faili izraisīja tā dēvēto Skallijas efektu, daudzas meitenes tā iespaidā aizgāja studēt zinātni. Var teikt, ka arī mēs, rādot šos piemērus, cenšamies panākt šādu Skallijas efektu.»
Arī industrija ir ieinteresēta lielākā sieviešu līdzdalībā. IT tehnoloģijas mūsdienās caurauž gandrīz visas dzīves jomas. «Jaunuzņēmumus parasti veido jauni vīrieši, un tagad iedomājies, ka viņiem jārada produkts, kas paredzēts 60 gadus vecām sievietēm. Ko viņi no tā saprot?» Anna vaicā. «Ja tajā strādātu, teiksim, 40 gadus veca sieviete, viņai būtu pavisam cits redzējums, kas ļautu radīt daudz labāku produktu. Uzņēmumi pasaulē ir ļoti ieinteresēti savu darbinieku dažādības veicināšanā. Cenšas panākt vienādu dzimumu īpatsvaru, līdz kam gan vēl ir ļoti tālu.»
Starp citu, Latvija šajā ziņā atrodas labās starta pozīcijās. Mūsu rādītāji ir labāki par vidējo pasaulē. 2015. gadā pie mums sievietes veidoja ceturto daļu no nozares darbaspēka, salīdzinot ar vidēji 17% Eiropā. 2018. gadā gan šis skaitlis Latvijā noslīdējis līdz aptuveni 20%. Tas drīzāk skaidrojams ar nozares straujo augšanu un pieaugošo ārzemnieku skaitu. Šobrīd viņu visvairāk ir no Ukrainas, taču arī no tik tālām zemēm kā Indija un Austrālija. «Visticamāk, absolūtos skaitļos sieviešu nav kļuvis mazāk, vienkārši vairums viesstrādnieku varētu būt vīrieši,» spriež Anna.
Ja sievietes dzīvos labāk, strādās perspektīvu, labi apmaksātu darbu, tad arī sabiedrībai klāsies labāk, un Latvija varētu kļūt par tehnoloģiju lielvalsti. Tā Anna skaidro iemeslus, kāpēc darbojas Riga TechGirls, par ko nesaņem nekādu atalgojumu. Mums ir potenciāls — salīdzinoši lēts, taču kvalificēts darbaspēks, laba uzņēmumu reputācija, kulturāli esam daļa no Eiropas, kas palīdz sadarboties, un «nekā cita, kā mūsu smadzenes, ko eksportēt, jau mums īsti nav,» viņa nosaka. Tā varētu būt mūsu nākotne.
Es pēkšņi atceros senu konceptuālu un zināmā mērā izglītojošu datorspēli Civilizācija. Viena no tehnoloģijām, kas ļāva šajā spēlē celt savas virtuālās tautas ekonomisko produktivitāti, bija vienādu iespēju došana sievietēm. Manuprāt, mūsu sarunā šāds piemērs ir labāks nekā sausa ekonomikas teorija. «Jā, es arī to savulaik spēlēju,» Anna piekrītoši pasmaida. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, Latvijā 2022. gadā IT jomā būšot nepieciešami 16 tūkstoši jaunu darbinieku. Daļa būs jāņem no ārzemēm, taču sievietes šajā tirgū ir neizmantots potenciāls.
Pozitīvi ir tas, ka tehnoloģijas studējošo meiteņu īpatsvars augstskolās trīs gadu laikā pieaudzis no 23% līdz 27% pērn. Tiesa, grūti spriest, kā tas izpaudīsies darba tirgū, jo diplomam šajā nozarē nav īpaši lielas nozīmes. «Es pati kādreiz, kad pieņēmu darbiniekus, nekad neprasīju diplomu. Mēs devām pretendentiem izpildīt uzdevumu, tā dara visi,» stāsta Anna. «Varbūt pat vairumam izcilu programmētāju nav formālas izglītības.» Tas saistīts ar to, ka joma ir dinamiska, strauji attīstās, un ar augstskolu vien var nepietikt, lai spētu izsekot visam līdzi. Iespējams, tas arī ir viens no iemesliem, kas kavē sieviešu īpatsvara straujāku pieaugumu. Atkal iemesls ir tas, ka meitenes ir «pareizākas», kārtīgāk mācās skolā, bet puikām tiek atļauts būt delveriem un tikt ar visu galā pašiem, uzskata Anna.
Tāpēc Riga TechGirls rīko pasākumus, kas ļautu jaunām censonēm apgūt zināšanas arī neformāli. Tie ir iedvesmas vakari, kuros var piedalīties arī puiši, kā arī bezmaksas darbnīcas, kas gan atvērtas tikai sievietēm, jo «sapratām — ja 20 cilvēku darbnīcā ir divi puiši, viņi uzreiz pārņem diskusijas, taču mēs gribam, lai būtu vide, kur meitenes var justies droši un nebaidīties kļūdīties». Vēl iemaņu uzlabošanai Anna iesaka apmeklēt hakatonus, kas parasti ir vairāku dienu nodarbības, kuru dalībniekiem jāpilda noteikti uzdevumi.
Atvadāmies ar apskāvienu. Šobrīd Annas pašas bizness vairs nav saistīts ar IT. Viņa ir izveidojusi apģērbu līniju, kas ļauj cilvēkiem vieglāk apskauties, taču arī tam ir zinātniski tehnoloģiska pieskaņa. Cilvēks savā ziņā ir bioķīmisks dators, un mūsu labsajūtu nosaka neredzami procesi smadzenēs. «Tehnoloģijas cilvēkus attālina. Mēs dabūjam smadzeņu hormonu dopamīnu no Facebook «laikiem» un tamlīdzīgām lietām, taču mums pietrūkst oksitocīna, ko varam iegūt tikai fizisku kontaktu veidā, piemēram, apskaujoties,» Anna skaidro, kā «uzhakojusi» iespēju dzīvot laimīgāk, nebēgot no tehnoloģijām un nebaidoties no nākotnes.
Ēdienkarte
Melnā tēja
Burkānu kūka
The post Aģentes Skallijas efekts appeared first on IR.lv.