Kosmonauts bedrē
Jaunais Rīgas domes priekšsēdētājs turpinās 20 gadus darīto
Rīgas domes korupcijas seja turpmāk būs Oļegs Burovs. Viņš pats laikam negribētu mantot šādu tēlu no Nila Ušakova un nākamajā rītā pēc ievēlēšanas uzstāja, ka «beidzas Rīgas ēra ar vienu ikonu» un turpmāk visu vilkšot «komanda». Taču daudzsejainā sistēmiskā korupcija Rīgā paliek, pat ja babuškas nebučos rokas Oļegam, kā 10 gadus bučoja Nilam.
«Konstrukcija paliek tāda pati,» Burovs skaidroja vienošanos par varu. Labāk par viņu šīs konstrukcijas kaktus un labirintus pārzina varbūt vienīgi vecākais brālis partijā Andris Ameriks, līdz kura zināšanām Burovam, kā pats saka, esot kā padomju kosmonautam līdz Mēnesim. Izklausās pēc godbijīga lojalitātes apliecinājuma. Pašam arī ir gana pieredzes. Burovs sāka strādāt Rīgas domes struktūrās 1998. gadā, bet kopš 2013. gada to dara jau ar deputāta mandātu.
Politika nemainīsies, tomēr galvenās sejas nomaiņai Latvijas lielākajā pašvaldībā būs iespaids gan uz norisēm Rīgā, gan arī uz Latvijas valdību, un sekas jutīs ne tikai rīdzinieki vien.
Vispirms jāatgādina, ka Burovs un Ušakovs ievēlēti no viena saraksta, taču viņa Gods kalpot Rīgai skaitās atsevišķa partija. Tāpēc jāatgādina arī, ka Burova partijas biedram Dainim Turlajam jūnijā izdevās pabūt par domes seju tikai trīs nedēļas.
Par labu Burova ievēlēšanai strādāja likumā ieliktais hronometrs — ja pašvaldība divus mēnešus nevar ievēlēt priekšsēdētāju, valdība var ierosināt tās atlaišanu. Termiņš būtu beidzies 20. augustā. Mērs ir ievēlēts, taču hronometru var palaist no jauna jebkurā brīdī. Vienu reizi Burovam jau parādīja, kā tas notiek — 10. jūlijā viņam divreiz pēc kārtas pietrūka balsu, lai dabūtu Ušakova amatu Rīgas brīvostas valdē.
Saskaņai bija izvēle — vai nu iet uz pirmstermiņa vēlēšanām, kamēr ir cerības vēlreiz ieeļļot lokomotīvi Ušakovu, un riskēt pēc tām palikt opozīcijā, vai nu vēl divus gadus ņemt Rīgas budžetu, miljardu eiro gadā, un riskēt, ka tad varas vertikāle būs jau galīgi izļodzījusies, bet tās galva Briselē bezcerīgi apsūbējusi. Saskaņa izvēlējās naudu tagad. Un pirmdien Ušakovs kopā ar «misteru 20%» Ameriku domē personiski uzraudzīja, lai viss notiek, kā sarunāts.
Pirmstermiņa vēlēšanas Rīgā bija reālas. Ne tikai Saskaņa varēja riskēt atgūt zūdošo elektorātu un nostiprināt savu galveno bāzi nākamajām Saeimas vēlēšanām. Arī GKR varēja mēģināt izmantot iespēju kļūt par patstāvīgu politisku spēku vismaz Rīgā. Burovs jūnijā pateica, ka pirmstermiņa vēlēšanas viņa partijai būtu labāks scenārijs, nekā «mocīties vēl divus gadus». «Mēs nejūtamies un neesam Saskaņas satelītpartija,» viņš apgalvoja, un «vienas komandas» sajūta viņam esot zudusi.
Komandas sajūtas nav arī Saskaņā. Līdzko Ušakovs projām Briselē, četriem Rīgā ēstgriba sakāpa tā, ka pārējie rijēji padzina šos no galda. No Saskaņas/GKR saraksta ievēlētie sadalījušies trijās frakcijās. Opozīcijai bija iepriekš nebijusi izdevība šīs nesaskaņas veicināt un izmantot, lai nepieļautu mēra ievēlēšanu. Pat ja tas nebūtu izdevies (nauda tomēr milzīga!), vienota nepiedalīšanās balsojumā, kad Burovu būtu ievēlējuši tikai 35 darījuma parakstītāji, būtu padarījusi ļoti apšaubāmu viņa saimniekošanu «visu rīdzinieku labā» un vārdā.
Jaunā konservatīvā partija un Jaunā Vienotība konsekventi strādāja pret Burova ievēlēšanu. Taču Attīstībai/Par izvēlējās to dēvēt par «vispār nekā nedarīšanu» un pieteikt savu mēra amata kandidātu, lai «pārņemtu varu». Nacionālā apvienība šo teātri atbalstīja.
Skaidrs, ka Viesturs Zeps nevarēja kļūt par mēru, pat ja viņu būtu vienoti atbalstījusi visa opozīcija. Neba AP un NA tiešām cerēja uztaisīt «mazākuma koalīciju ar vienošanos par balsojumiem konkrētos jautājumos», piedāvājot no Saskaņas izmestajiem Baraņņikam, Dubovam, Petrovam un Rosļikovam nojaukt Uzvaras pieminekli vai Burovam un Amerikam izlasīt A/P manifestā par taisnīgumu rakstīto un atteikties no «naudas apgūšanas» shēmām Rīgā. Jāsecina, ka tas, ko dabūja, bija tas, ko gribēja — Burova ievēlēšanas leģitimēšanu. Un ievēlētais silti pateicās «opozīcijai» — Zepa kandidēšana esot bijusi «garantija tam, ka mēs varam sadarboties».
Varbūt sakritība, taču A/P ministra Pūces vadītā VARAM tieši Burova ievēlēšanas dienā iepriecināja Rīgā valdošos ar atzinumu, ka viņu lēmums atdot atkritumu apsaimniekošanu monopolā vienai firmai uz 20 gadiem esot likumīgs. Toties diezin vai nejauši Finanšu ministrija tajā pašā dienā paziņoja, ka Rīgas Satiksme (kurai 300 miljonu parādi) atbilstoši ES kritērijiem jāiekļauj vispārējā valdības sektorā un tas samazinās 2020. gada valsts budžeta «fiskālo telpu» par 72 miljoniem eiro.
Budžeta pieņemšana būs smags pārbaudījums Kariņa valdībai, kurai tagad jārēķinās ar faktu, ka koalīcijas partijas Rīgas domē sašķēlušās Burovam draudzīgā un «nekonstruktīvā» opozīcijā. Bet par Rīgā valdošās korporācijas «nedarbiem» jeb «bedrēm vairākos mūsu darbos», kā korupcijas sērgas postu koķeti raksturo Burovs, būs jāmaksā visiem Latvijas iedzīvotājiem. Vai jaunais mērs paliks vai nepaliks amatā līdz vēlēšanām 2021. gadā, vēlētājiem jārēķinās, ka nākamā iespēja padzīt bedres racējus būs tikai pēc diviem gadiem.
Komentārs 140 zīmēs
Kāpēc tieši šajā bankā? Daugavpils pašvaldībai šķita izdevīgi 1,34 miljonus eiro glabāt PNB bankā.
Uzmanību, durvis aizveras! Lielbritānijas valdība pirmdien paziņoja, ka pēc izstāšanās pārtrauks ES pilsoņu brīvu ieceļošanu.
Sēras un brīdinājums pasaulei. Islandieši nedēļas nogalē godināja milzīgā Okjokullas ledāja nāvi.
The post Kosmonauts bedrē appeared first on IR.lv.