Kad autors bija dievs
Kventina Tarantīno veltījums Holivudai — nostalģija, zvaigznes un asinis
Jaunā filma esot režisora atmiņu stāsts, tālab recenzijas prologā — cits atmiņu stāsts par filmas pirmizrādi maijā. Kopā ar citiem žurnālistiem un saujiņu Kannu kinofestivāla kārtībnieku bijām atraduši nomaļu terasi Festivālu pilī. No tās pavērās plašs panorāmas skats uz milzīgo cilvēku pūli, kas kompakti ietūcījies Kruazetas bulvāra ielokā un skatījās uz to pašu, ko mēs, — festivāla sarkano paklāju. Pa to uz filmas Reiz Holivudā (Once Upon a Time… in Hollywood) pirmizrādi bija jādodas režisoram Kventinam Tarantīno un lentes zvaigznēm — Bredam Pitam, Leonardo di Kaprio. Viņiem parādoties, no bilžu knipsēšanas neatturējās pat notikumu uzraugošie žandarmi. «Kino mitoloģijas Olimps,» apmierināti smaidot, noteica tuvumā stāvošais apsargs.
Un taisnība — šābrīža Holivudas mitoloģijā nav daudz spožāku «dievību» par Tarantīno un galveno lomu atveidotājiem Pitu un di Kaprio. Un šis statuss nav tikai festivālu vidē iesvaidītu cilvēku izdomājums. Vairāksolīšanā par Reiz Holivudā uzņemšanu iesaistījās daudzas studijas (Warner Bros., Universal Pictures, Sony Pictures u. c.) — šāda situācija mūsdienu Holivudā ir kā Sarkanās grāmatas retums, jo filmu veidošana pašlaik vairāk nekā jebkad ir pakārtota peļņai.
Autoru laikmets
Reiz Holivudā ir veltīta laikiem, kad autori filmu biznesā spēlēja krietni vien lielāku lomu. Tā ir idealizēts un nostalģisks stāsts, kas noris 60. gadu beigās, kad kino zelta laiki ir beigušies, bet režisori vēl aizvien ir industrijas hierarhijas galvgalī. Piemēram, viens no varoņiem — režisors Romāns Polaņskis (Rafals Zavieruha) mājo greznā villā kalna augšā (burtiski virs pārējiem rajona iemītniekiem), traucas visiem garām izveicīgā sporta mašīnā, blakus plīvojot aktrises Šāronas Teitas (Margo Robijas) blondajiem matiem.
Filmas galvenie varoņi — izdomāti personāži, nevis reālas vēstures personības — ir vesternu seriālu aktieris Riks Daltons (Leonardo di Kaprio) un viņa uzticamais «ieroču nesējs» kaskadieris Klifs Būts. Abi mēģina noturēties virs ūdens, tiesa, katrs savā veidā — Riks Daltons par varītēm negrib izkrist no slavas aprites, bet Klifs Būts — savilkt galus, dzīvodams nomaļā treilerī pie brīvdabas kino ekrāna, kas izskatās kā izvilkts no kāda itāļu neoreālisma darba. Tikmēr turpat netālu, taču gluži kā paralēlā pasaulē dumpīgi noskaņoti jaunieši pulcējas ap kādu mistisku Čārliju (kulta līdera Čārlza Mensona vārds filmā tā arī netiek pieminēts).
Jūt tuvojamies briesmas
Sākotnēji filmas varoņu cirkulēšana katram savā orbītā un vēsturiskie notikumi, proti, Mensona kulta pastrādātās necilvēcīgās slepkavības (upuri bija tolaik gaidībās esošā Šārona Teita un četri viņas draugi) stāstu neizbēgami uzlādē ar spriedzi, kāpinot draudīgu priekšnojautu, ka tas kuru katru brīdi eksplodēs vardarbībā. Vai tā notiek, protams, neatklāšu, lai nebojātu skatīšanās prieku (tā visiem žurnālistam pirms pirmizrādes Kannu kinofestivālā publiski lūdza Tarantīno), taču filmas gaita ir humora un kinoatsauču pilna, kā jau tas režisora darbiem ierasts. Taču bez aktieru Leonardo di Kaprio un Breda Pita (sa)spēles filma nebūtu uz pusi tik dinamiska, kāda tā ir tagad.
Emocionālais un untumu pilnais di Kaprio ar vienlīdz lielu virtuozitāti spēj gan izvērst mokpilnu pašmotivācijas sarunu ar sevi, gan operēt ar liesmu metēju (gan uzņemšanas laukumā, gan ārpus tā). Savukārt Pita caurkritušais kaskadieris Būts, lai arī šķietami pragmatisks, ir noslēpumains tips ar savādu vardarbības incidentu vēsturi.
Būta nesatricināmība filmā kalpo par vienu no labākajiem humoristisko ainu sākumpunktiem. Abu aktieru atveidotie varoņi Tarantīno filmā ir vienīgie, kam režisors atvēlējis lielāku uzmanību nekā pārējiem, — gan Holivudas personības (Polaņskis, Teita, Stīvs Makvīns un citi), gan Mensona kulta jumpravas ir visai epizodiski tēli, kuru attīstībai režisors daudz laika netērē.
Vai tas dara pāri filmai? Nē, taču šāda vienkāršota stāsta uzbūve īsti neatbilst Magnum opus jeb meistardarba raksturojumam (tā filmu izstrādes laikā ir dēvējis pats Tarantīno) un režisora izteiktajam salīdzinājumam ar citu atmiņu stāstu — Alfonso Kuarona izcilo filmu Roma. Taču kinovēsturi perfekti pārzinošais Tarantīno pats ir kļuvis gluži vai par atsevišķu filmu žanru. Un šī žanra ietvaros Reiz Holivudā nav labākā, bet gan maigi nostalģiskākā viņa filma.
oooo
Reiz Holivudā (Once Upon a Time in… Hollywood). Rež. Kventins Tarantīno. Kino no 16. augusta.
The post Kad autors bija dievs appeared first on IR.lv.