Dalos pieredzē: tīklu veidošana
Jaunais uzņēmējs
Edgars Vilks, Barbers HUB
Īsumā. Šogad 20. jūnijā atvērts plaša koncepta veikals un bārddziņu salons, kurā plānots rīkot tīklošanās pasākumus, lai palīdzētu speciālistiem un uzņēmējiem sastapties jaunu projektu veidošanai. Mērķis. Izmantojot neformālo gaisotni, savest kopā dažādu nozaru speciālistus, lai tie varētu strādāt pie jauniem, aizraujošiem projektiem. Skaistākais. «Tad, kad sanāk izmainīt cilvēku dzīvi un uztveri.» Grūtākais. «Komanda. Tas ir mans klupšanas akmens, jo vēl aizvien nav izdevies izveidot spēcīgu un strādātspējīgu komandu. Tas ir visgrūtākais.»
The post Dalos pieredzē: tīklu veidošana appeared first on IR.lv.
Jaunais uzņēmējs
Edgars Vilks, Barbers HUB
Īsumā. Šogad 20. jūnijā atvērts plaša koncepta veikals un bārddziņu salons, kurā plānots rīkot tīklošanās pasākumus, lai palīdzētu speciālistiem un uzņēmējiem sastapties jaunu projektu veidošanai. Mērķis. Izmantojot neformālo gaisotni, savest kopā dažādu nozaru speciālistus, lai tie varētu strādāt pie jauniem, aizraujošiem projektiem. Skaistākais. «Tad, kad sanāk izmainīt cilvēku dzīvi un uztveri.» Grūtākais. «Komanda. Tas ir mans klupšanas akmens, jo vēl aizvien nav izdevies izveidot spēcīgu un strādātspējīgu komandu. Tas ir visgrūtākais.»
Mentore
Foto — Edmunds Brencis
Marta Matisone, Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls
Īsumā. Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls (LatBAN) dibināts 2014. gadā ar mērķi paplašināt un attīstīt investoru tīklu Latvijā, lai atbalstītu jaunus un perspektīvus projektus. Tajā darbojas 75 biedri, un 2017. gadā jaunos uzņēmumos tie investējuši 15 miljonus eiro. Mērķis. «Savest kopā veiksmīgos, perspektīvos projektus ar investīcijām, lai veidotos kopējs jauns bizness.» Skaistākais. «Tas brīdis, kad kāds projekts aiziet — dabū investīcijas. Ne visi projekti spēj investoru uzmanību noturēt.» Grūtākais. «Saskatīt un palīdzēt izveidot komandas, jo bez komandas nav iespējams veiksmīgs projekts.»
Edgars Vilks ir bārddzinis ar ilggadēju pieredzi. Pats viņš šobrīd savu profesiju sauc drīzāk par hobiju, jo paralēli bārdu aprūpēšanai viņu vienmēr interesējuši biznesa projekti. Tagad, plašās Tērbatas ielas telpās atverot bārddziņu salonu, viņš negrib apstāties pie vīriešu skaistumkopšanas un plāno izmantot savu plašo klientu loku, lai veidotu biznesa tīklošanās pakalpojumu. Paredzams, ka Barbers HUB darbosies kā biznesa ideju inkubators, kur satiksies dažādu nozaru profesionāļi. Edgars teic, ka jau iepriekš ir palīdzējis saviem klientiem, kuri darbojas dažādās nozarēs, sanākt kopā un radīt jaunus projektus. Tagad nolēmis to formalizēt un pieķerties ar plašāku vērienu. «Mēs nestrādāsim ar jaunuzņēmumiem, bet gribam palīdzēt klientiem, kuri jau kaut ko dara,» saka Edgars, stāstot, ka jau tagad piedāvā tādu kā pitch sesiju, kurā cilvēks var atnākt un pastāstīt par sevi, projektu un to, kādus kontaktus un atbalstu meklē. Lai izzinātu biznesa tīklu veidošanas smalkumus, Barbers HUB īpašnieks tikās ar Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla izpilddirektori Martu Matisoni.
Kā organizēt veiksmīgu tīklošanās pasākumu?
Jāsaprot, ko tu gribi panākt ar šo pasākumu. Ja gribēsi panākt, lai tas būtu plašs tīkls, lai būvnieki satiktos ar ārstiem, tur galā ir jābūt ļoti konkrētam mērķim. Ja paredzētais iznākums ir veicināt uzņēmējdarbību, tad pasākumam ir jābūt ar tādu saturu, lai visām pusēm būtu interesanti. Piemēram, mēs uzaicinām gan Ekonomikas ministrijas, gan nozares pārstāvjus, lai pastāsta mūsu investoriem par to, kas pašlaik Latvijā notiek likumdošanā. Pasaucam arī mūsu biedrus, kas, piemēram, veikuši pētījumus par investīciju vidi, tāpat mēdzam aicināt pieredzējušos investorus, lai tie pastāsta par savu pieredzi.
Mūsu darbs varētu būt komunikācijas veicināšana starp nozarēm.
Tas noteikti ir nepieciešams. Mums ir bijuši pasākumi, kur tiek pastāstīta ideja un tad kāds cits desmit minūtes runā par to, kāpēc tā ideja nekam neder, taču nepasaka neko, kā to uzlabot. Tāpēc mēs ieviesām sistēmu — ja tev nav risinājuma, tad nedrīksti neko teikt. Tas palīdz cilvēkiem mācīties domāt nevis tikai par problēmu, bet tās risinājumu. Vajag veicināt mērķorientētu komunikāciju.
Ja vēlies ar šo nodarboties, vajag attīstīt sadarbību. Latvijas problēma ir nevis labu ideju trūkums, bet gan tas, ka neveidojas labas komandas. Komandu veidošanu vajag attīstīt.
Lūk, tā būtu forša lieta — komandu saslēgšana kopā. Uzaicināt cilvēkus, kuriem pietrūkst komandas locekļu. Šeit mēs varētu sadarboties, jo man ir saraksts ar uzņēmumiem, kuriem trūkst cilvēku.
Parasti šie uzņēmumi veido komandu no draugiem un paziņām — tā bieži vien ir kļūda, jo nevar sadalīt daļas, nevar vienoties par darbu sadalījumu, ienākumiem. Muļķīgu iemeslu dēļ izjūk lieliskas komandas.
Arī investori investē naudu bieži vien nevis projektos, bet gan komandās. Viņi ļoti skatās, kas ir cilvēki, kuri īsteno projektu. Projekts var mainīties, bet, ja komanda paliek kopā, pārvarot grūtības, viņi ir investīciju vērti.
Tur nepieciešama tāda kā psihologa pieeja?
Ir jābūt pacietībai noklausīties idejas un piedāvājumus.
Kā organizēt un veidot šo tīklu? Vai nepieciešami kādi viedpalīgi?
Meet-up vietu ir daudz, bet, ja tu tēmē klasi augstāk un gribi aicināt cilvēkus, kas jau darbojas, tad tev ir jātaisa sava vieta. Radīt tādu vidi, kur grib nākt tie cilvēki, kas vēlas sadarboties. Tu vari pats veidot pasākumus, piemēram, ja gribi iegūt noteiktu speciālistu savam tīklam, tad veido pasākumus, uz kuriem šie speciālisti gribēs nākt.
Savai platformai ir jābūt. Facebook gluži ne, bet jābūt kaut kam, kur cilvēki var ieskatīties, lai uzzinātu, kas tad pie tevis šodien notiek.
Vai ir vērts mudināt cilvēkus izmantot kādu tīklošanās lietotni?
Nē, ja viņi to jau nelieto, tad ne — tu lieki nogurdini cilvēkus.
Es strādāju ar investoriem, kuriem ir ļoti maz laika, esmu pieradusi, ka uz sesijām piesakās ap 20 «eņģeļu», un viņiem tiek nosūtīts Google kalendāra uzaicinājums — reti kāds to apstiprina, tikai piezvanot uzzinu, vai cilvēks būs vai ne. Lietotnes īsti nestrādā, jo aizņemts cilvēks pieņem lēmumu nākt pēdējā brīdī. Taču strādā, ja ir kalendārs, kurā cilvēks redz, kad kāds pasākums notiks.
Kā palīdzēt klientam, kurš baidās sākt projektu?
Pirmais jautājums visiem ir — kur dabūt naudu? Mēs rīkojam mācības gan jaunu, gan vecu projektu pārstāvjiem, kur viņi prezentē savas idejas un dienas laikā mentori viņiem pastāsta, kā veidot prezentācijas, kur meklēt naudu. Mums ir arī pieredzējušie investori, kas palīdz jaunajiem, lai viņi nekļūtu par fool investor. Mēs cenšamies gan dot kontaktus, gan arī atjaunināt juridisko bāzi, lai potenciālie dalībnieki saprastu, kādi ir noteikumi. Galvenais ir sarīkot tādu vienu tusiņu, kur cilvēks satiekas ar tiem, kas to jau dara, un viņam uzreiz kļūst skaidrāks, vai to grib vai ne. Lai saprastu savu motivāciju, vajag atrast cilvēkus, kas ir gudrāki par tevi.
Kā atlasīt un izvēlēties projektus, kuriem ir vērts palīdzēt?
Ir jāskatās pēc komandas — cik tā liela, vai tā nosedz mārketingu, biznesa vadību, ražošanas pārvaldību, un lai darba organizācijā viss būtu kārtībā. Mēs skatāmies, vai cilvēks runā par produktu vai biznesu, jo ir jābūt skaidram, kā nopelnīt naudu. Komerclikumā ir rakstīts, ka biznesa mērķis ir peļņa. Nav jābūt superģēnijam, lai to izrēķinātu. Es skatos arī uz to, vai ir normāls investīcijas prasījums — Latvijā vidēji iegulda līdz 100 000 eiro. Ja atnāk projekts un prasa pusmiljonu vai miljonu, visticamāk, viņš grib ar lielu naudu aizlēkt par tālu un nesaprot, kurā fāzē atrodas. Protams, naudai ir jābūt atbilstošai, lai uzņēmums nenoslīktu. Tāpat svarīgs jautājums ir par daļām — cik lielu daļu uzņēmējs gatavs dot investoram. No sākuma šīm daļām nav nekādas vērtības.
Es skatos arī uz to, cik tālu produkts ir gatavs. Pie eņģeļa nenāk ar idejas stādu, to audzēt iet uz inkubatoru. Pie investora iet, kad jau ir, ko parādīt, pirmie klienti ir jau pārbaudīti.
Ja visas šīs lietas ir apdomātas, tad ir brīnišķīgs projekts. Mēs ņemam arī tādus, kam kaut kā pietrūkst, un ļaujam prezentēt reizi pusgadā, lai var demonstrēt, kas pa šo laiku jau izdarīts. Mums ir projekti, kas pēc vairākām prezentācijām ir izdevušies.
Tātad svarīgi izvērtēt projekta autoru komandu.
Jā, ja cilvēks ir viens pats, tad ir svarīgi saprast, kāpēc viņš ir viens pats. Ir tādi, kas saka — no sākuma visu darīs vieni paši. Man arī pašai ir tāda biznesa pieredze, kad visu dari viens pats. Tā gan ļoti ātri var izdegt.
Kā reklamēt tīklu?
Forši, ja mēs varam šeit Barbers HUB uztaisīt investoru tusiņu. Vajag, lai cilvēki tevi meklē. SEB Inovāciju centram brīnišķīgi viss aizgāja, jo viņi arī dod telpas bez maksas, un tā viņiem veidojas kontaktu bāze. Sevi jāreklamē caur saviem klientiem un citiem kanāliem.
The post Dalos pieredzē: tīklu veidošana appeared first on IR.lv.