Jaunākais vilnis

Krievijas popkultūras pasākumi iezīmē Latviju kā «krievu pasaules» teritoriju

Kultūra Krievu pasaules koncepcijā un Krievijas ārpolitikas doktrīnā ir viens no Kremļa ietekmes līdzekļiem sev vēlamās politikas panākšanai ārvalstīs. Ikvasaras krievu popkultūras sarīkojumi Latvijā šo mērķi sasniedz, kā vēlreiz pārliecinājāmies arī šovasar.

Pirms trim gadiem Jūlijs Krūmiņš (tas pats, kurš ar cigāru un kārto lietas), Dzintaros tusēdams Laimas Vaikules festivālā, mācīja tautiešus, ka esot «jābeidz muļķoties» un jālaiž Latvijā iekšā arī tie «krievu mākslinieki», kuri iekļauti melnajā sarakstā. «Ja jādomā, kur ņemt naudu skolotāju algām, tad nevar rīkoties kā bagāta valsts.» Esot laiks attīstīt mākslu un beigt bāzt to vienā katlā ar politiku, viņš vēstīja.

Togad celt skolotāju algas nevarēja atbraukt vairāki «mākslinieki», kuri par Krimas aneksijas atbalstīšanu bija iekļauti Latvijā nevēlamu personu sarakstā. Toties šogad arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča acīmredzot secināja, ka Latvija ir tik nabadzīga un neizdevusies valsts, ka jābeidz muļķoties un jāiet klausīties Vaikules festivāla viesi Grigoriju Ļepsu.

Ļepsu jeb īstajā uzvārdā Ļepsveridzi ASV 2013. gadā iekļāva nevēlamo personu sarakstā par saistību ar starptautisku mafijas grupējumu Brālīgais loks, kas tirgo narkotikas un atmazgā naudu. Ļepss šajā gangsteru struktūrā esot naudas kurjers. Viņš pats to noliedz, taču netrūkst foto un video, kuros dziedonis redzams kopā ar kriminālām autoritātēm, arī ar Latvijā savulaik slaveno Ivanu Haritonovu. Un ir dziedājis ne tikai Ģirģenam, bet arī Putina kampaņās un Krievijas armijniekiem Sīrijā. Taču pats apgalvo, ka no politikas turoties pa gabalu.

Lietuvas iekšlietu ministrs šogad iekļāva Ļepsu nevēlamo personu sarakstā. Savukārt Latvijas iekšlietu ministrs stāsta, ka neesot no drošības dienestiem saņēmis «sliktas ziņas» par Ļepsu, un aplaudē krievu bandītu dziedonim.

Lietuvā piepulcēt Ļepsu valstī nevēlajamajiem ļāva tur pieņemtais Magņitska likums, kas vērsts pret korumpantiem un naudas atmazgātājiem. Latvijā šādu likumu pieņemt neizdevās, tā vietā Saeima pērn ar īpašu lēmumu iekļāva «melnajā sarakstā» 49 personas. Tā bija laba ziņa pārējiem un joprojām ir laba arī Ļepsa daiļrades cienītājiem Ģirģenam ar Petraviču. (Abi ir no KPV, kuru, ja atceramies, pirms vēlēšanām gatavoja kā papildspēku Saskaņai valdībā.) Tomēr šķiet, ka vismaz tieslietu ministrs gan varētu sagatavot un virzīt Magņitska likumu Latvijā, nevis tikai publiski sašust par iekšlietu ministra kriminālo gaumi.

Tāpat kā Krūmiņš un Ļepss, arī festivāla Laima Rendezvous Jūrmala māte uzstāj, ka «nevajag mani iesaistīt politikā». Raimonds Vējonis trīs dienas pirms prezidenta pilnvaru beigām aplaimoja Vaikuli savā Jūrmalas rezidencē, pasniegdams viņai Cildinājuma rakstu par devumu «Latvijas un pasaules mūzikā». Tātad arī Vējonim laikam šķiet, ka šai kultūrai nav sakara ar politiku.

(Lai ko pati gribētu, Vaikulei neiet viegli ar politiku. Pērn viņa izraisīja sašutuma vētru Krievijā, paziņodama, ka nebrauktu uzstāties uz Krimu, «lai arī kādu honorāru man piedāvātu», un bija spiesta skaidroties, ka viņas teiktais esot kļūdaini interpretēts — viņa esot teikusi, ka nevis nevēlas braukt, bet gan, ka likums neļauj viņai to darīt.)

Vaikules festivāls pirmoreiz notika 2015. gadā, kad pēc Krimas aneksijas 2014. gadā nebija notikušas pirms tam gadskārtējās Jaunā viļņa impēriskās orģijas Jūrmalā un Rīgā, jo ārlietu ministrs bija liedzis iebraukt valstī mafijas lakstīgalai Kobzonam un vēl dažiem Krimas okupācijas apdziedātājiem. Krievijas Domes deputāti un vismaz divi gubernatori aicināja vispār pārcelt Jauno vilni uz Krimu. Taču tas tik acīmredzami neatbilda ne šā pasākuma biezā zemteksta simboliskumam (Krima taču jau ir mūsu!), nedz arī Maskavas oficiālajai izpratnei par kultūru kā ārpolitikas ieroci, ka ideja izčākstēja.

Svēta vieta nestāv tukša, kā teic krievi. Jau nākamajā gadā Jūrmalā notika Vaikules festivāls ar lielā mērā tām pašām Jaunā viļņa «zvaigznēm», kurām lokālam kolorītam un cienījamībai bija pievienots klāt dažu vietējo garnīrs (Kaupers, Busulis). Bet publikā, protams, bija lielākoties tie paši austrumu popkultūras un naudas cienītāji, kurus Krievijas un daži vietējie mediji Kremlim par prieku dēvē par «Latvijas eliti».

Šogad personīgā vilciena vagonā uz Jūrmalu bija atbraukusi un festivālu apmeklēja Krievijas popkultūras galvenā ikona Alla Pugačova. Viņas dzīvesbiedrs un «humorists» Maksims Galkins šokēja Vaikules pasākuma publiku, pateikdams dažas frāzes latviski. («Esmu pārliecināts, ka mums būs konstruktīvs dialogs.» «Paldies, lūdzu!») Varbūt ne visiem patika, ka «mūsu Jūrmalā» viņus uzrunā aborigēnu valodā, taču vairākums austrumu dālderu kārās «elites» bija sajūsmā par tik cēlu dižās civilizācijas pārstāvja labvēlības žestu.

Vai to dēvē par biznesu vai par kultūru, Jaunais vilnis un tagad Vaikules festivāls iederas Kremļa doktrīnā, kurā Latvija ir «krievu pasaules» valsts. Vēl ļaunāk ir, ka mūsu pašu valdības pārstāvji, iekšlietu ministru ieskaitot, liek noprast, ka arī krievu kriminālās pasaules daļa.

Komentārs 140 zīmēs

Zemnieku baronu monopols. Valsts kontrole secinājusi, ka Zemkopības ministrija pusmiljonu gadā atvēl vienām un tām pašām nevalstiskajām organizācijām.

Nevalstisks atbalsts. Demokrātisku reformu atbalstītājiem Honkongā pēc demonstrācijas svētdien uzbruka Ķīnas gangsteru bandas.

Lai visi Devas palīdz! Indija pirmdien nosūtīja kosmosā misiju, kurai jāizsēžas uz Mēness dienvidpola.

The post Jaunākais vilnis appeared first on IR.lv.