Inde ceļmalā

Tonnām indīga šķīduma no Olaines ķīmiskās rūpnīcas Biolars maijā tika izgāzts Zemgales laukmalēs. Par šādu kaitējumu videi un cilvēkiem var draudēt pat četri gadi cietumā, taču — vai visi vainīgie tiks noskaidroti?

Izdegusi zāle, sarkanbrūna šķidruma peļķes lauku malās un specifiska ķīmiska smaka nepārprotami brīdināja — te noticis kas ārkārtējs. Kā šobrīd noskaidrots, sešos Zemgales novados izgāztie bīstamie ķīmiskie atkritumi radušies Biolars ražošanas procesā un satur cianīda jonus. Pēc likuma, šīs bīstamās viela nedrīkst atrasties ārpus rūpnīcas teritorijas, taču pagaidām vienīgais šajā kriminālprocesā aizturētais ir autocisternas šoferis, kuru policija pieķēra atkritumu izgāšanas brīdī. 

Biolars saistību ar indīgo šķidrumu noliedz. Savukārt vides ministrs Juris Pūce apstiprina — pašlaik viņa rīcībā esošā informācija liecinot, ka indes izliešanu laukmalēs organizējis bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, taču izmeklēšana vēl turpinās.

Bīstamie atkritumi

VVD pasūtīto analīžu rezultāti uņēmumā Vides audits gaidāmi aptuveni pēc nedēļas, bet pašlaik dienests jau apstiprinājis informāciju par divām šķīdumā esošām vielām — cianīdjoniem un ketazīnu. Ir lūdza ķīmiķi Janu Simanovsku izskaidrot, cik bīstamas cilvēkam un dabai ir šīs vielas.

Ketazīns ir farmaceitiska viela, ko lieto kā antibiotiku. Šī viela ir īpaši bīstama ūdens videi.  Savukārt cianīdjoni ir zilskābes sastāvdaļa — tā ir viena no visindīgākajām vielām. Šī inde plaši pazīstama no Agatas Kristi kriminālromāniem.

Ķīmiķe uzsver — kamēr nav saņemti analīžu rezultāti un nav skaidrs, kādas vielas vēl ir atrodamas izlietajā šķidrumā, nav iespējams precīzi komentēt tā iedarbību. Zilskābe dabā sadalās, taču cianīdjonu saturošās vielas noārdīšanās ātrums ir atkarīgs no tā kopējās molekulas uzbūves.  Tīra zilskābe pēc nonākšanas augsnē ātri izgaro, bet, ja cianīdjoni ir saistīti kādā organiskā savienojumā, tad viela var noārdīties lēnāk un piesārņojums līdz ar to var būt ilgstošs. Ja izlietā šķīduma sastāvā ir kādi hlororganiskie savienojumi, tad piesārņojuma efekts varētu būt ilgnoturīgāks, jo šie savienojumi vidē noārdās lēni.

Par piesārņojuma nopietnību liecina vēl kāds fakts, ko apstiprinājis VVD, — indes skartajos augsnes paraugos ķīmiskā skābekļa patēriņš pārsniedzis normu 350 reižu. Simanovska skaidro, ka ķīmiskā skābekļa patēriņš ir metode, ar kuru nosaka piesārņojumu ar organiskām vielām. 

«Tas ir briesmīgs noziegums pret vidi,» secina Simanovska un aicina nerādīties skarto vietu tuvumā.

Jālikvidē sekas

VVD jau maija sākumā reaģēja uz iedzīvotāju sūdzībām un konstatēja ķīmisko vielu izliešanu. Kopumā identificētas 20 vietas Zemgales teritorijā, kas aptver sešus novadus. Vietām ķīmiski izdedzinātā zāle ceļmalās redzama pat vairāku kilometru garumā — acīmredzot autocisterna braukusi ar atgrieztu krānu, reizēm apstājusies, un šķidrums izliets lielā apjomā.

Atkritumi, kas radušies rūpnieciskajā procesā, ir jānodod bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem, kas par tiem parūpējas — mazina to bīstamību, veicot ķīmiskas reakcijas, atšķaidot vai apglabājot bīstamo atkritumu poligonā Zebrene, Ir skaidro VVD Jelgavas reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis. Viņš uzsver — kaitīgās vielas no rūpnīcas nedrīkst nonākt dabā.

«Kur ir izliets, tur viss ir noindēts. Nav dzīvas zāles vairs, nekā nav,» postījumus apraksta Verbelis. Kas tālāk notiks ar šo saindēto zemi? Augsne un grunts būs jāatbrīvo no kaitīgajām vielām. Tagad tiek iezīmēta skartā teritorija un vākti paraugi, lai noteiktu, kādā dziļumā vielas ir nonākušas. VVD konsultējas ar Organiskās ķīmijas sistēzes institūtu, un Jelgavas vides pārvalde ir uzdevusi uzņēmumam VentEko piedāvāt atbilstošāko risinājumu tā likvidēšanai.

Izmeklēšana turpinās 

Valsts policija 24. maijā Emburgas apkārtnē aizturēja šoferi, kas izgāza šķīdumu no autocisternas ceļmalā un vēlāk mēģināja bēgt. 26. maijā Zemgales rajona tiesa viņam kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, kur viņš atrodas joprojām.

Sākotnēji gan Valsts policija, gan VVD šo informāciju neizpauda, lai netraucētu izmeklēšanu.

Policija ir sākusi kriminālprocesu par būtiska kaitējuma radīšanu videi, cilvēku veselībai un saimnieciskajām interesēm. Par to draud pat četru gadu cietumsods. Noziegums pret vidi pastrādāts apzināti, atbrīvojoties no ražošanas procesā radītajiem ķīmisko vielu pārpalikumiem.

Kad sākotnējās analīzes norādīja uz rūpnīcu Biolars kā indīgo atkritumu avotu, VVD veica pārbaudi uzņēmumā un fiksēja pārkāpumus atkritumu apsaimniekošanā. VVD ir brīdinājis Biolars par daļēju darbības apturēšanu un uzdevis pārkāpumus novērst līdz septembrim.

Atsaucoties uz izmeklēšanas interesēm, Valsts policija atteicās atbildēt uz Ir jautājumu, kāpēc nav aizturēta neviena no Biolars amatpersonām.

Biolars ir liela ražotne Olainē, kam ir vairākus gadu desmitus ilga pieredze ķīmiskajā rūpniecībā, tā veidota uz kādreizējā valsts zinātniskās institūcijas bāzes. Biolars ražo dažādas ķīmiskas vielas, arī krāsas, lakas, sadzīves un auto ķīmiju. Uzņēmumu reģistrā kā galvenie akcionāri redzama Daņilko ģimene — Pāvels un Jeļena, kas kopā kontrolē 97% daļu. Lursoft datubāze liecina, ka 2017. gadā uzņēmums strādājis ar 15,3 miljonu eiro apgrozījumu un viena miljona peļņu, bet pārskats par 2018. gadu nav publiskots. VID dati liecina, ka uzņēmumam šobrīd ir nodokļu parādi 42 tūkstošu eiro apmērā.

Biolars ir saņēmis VVD atļauju A kategorijas piesārņojošai darbībai — tas nozīmē, ka ražošanas procesā radītie atkritumi ir jāsavāc un pirms nodošanas apsaimniekotājam tie jāuzglabā konteineros uzņēmuma teritorijā tikai tam paredzētajās vietās, uz ūdensnecaurlaidīga seguma, ne ilgāk kā trīs mēnešus.

Biolars noliedz vainu 

Saistību ar Zemgalē izgāzto indīgo šķidrumu Biolars noliedz — uzņēmuma rīcībā neesot neviena dokumenta, kas norādītu, ka sķīduma izcelsme ir Biolars, uz Ir jautājumiem atbild Juridiskā departamenta vadītājs Jēkabs Leiškalns. Viņš uzsver, ka  kriminālprocesā ne uzņēmumam, ne kādam tā darbiniekam nav piemērots nekāds statuss, bet «par aizturēto personu mums ir zināms tikai tas, kas rakstīts medijos».

Leiškalns arī norāda, ka Biolars ražošanas procesā ķīmiskā viela ketazīns neveidojas ne kā produkts, ne starpprodukts. Cianīdjoni rodas porofora ražošanas procesā kā blakusprodukts, kas kopā ar ražošanas notekūdeņiem tiek novadīts uz Biolars priekšattīrīšanas iekārtām, un tajās cianīdjonu koncentrācija no 0,2% tiekot samazināta līdz 0,00045%. Biolars neesot bijuši gadījumi, kad bīstamas ķīmiskās vielas noplūstu vidē.

Uzņēmums arī nepiekrīt VVD pārmetumiem par ilgstošiem pārkāpumiem bīstamo atkritumu apsaimniekošanā. Leiškalns atklāj, ka VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde ir sākusi administratīvo lietvedību, bet Biolars gatavo paskaidrojumus un pierādījumus, ko šobrīd nevarot atklāt.

Biolars neizvirzīšot versijas par to, kā inde varēja nonākt Zemgales ceļmalās. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanā uzņēmums sadarbojas ar vairākām firmām, piemēram, Corvus Company, Eko osta un šobrīd notiek pārrunas ar BAO, sacīja Leiškalns. Ir sazvanīja Corvus Company, kurai nebija informācijas par kāda tās darbinieka aizturēšanu, savukārt ar Eko ostu sazināties neizdevās.

Par vides aizsardzību atbildīgais ministrs Juris Pūce (A/P) pauda Ir, ka šobrīd VVD precīzi ievērojot likumā noteikto procedūru — uzņēmumam izteikts brīdinājums par iespējamu slēgšanu. «Skaidrs, ka ir notikuši rupji pārkāpumi saistībā ar bīstamo vielu aprites organizēšanu uzņēmumā, un šobrīd uzņēmums ir izšķirošā mirklī — ja radikāli netiks mainīta prakse, uzņēmuma darbība tiks apturēta,» sacīja ministrs. Pūce uzsvēra, ka pārbaudes turpinās, bet viņa rīcībā neesot datu, ka pats Biolars būtu organizējis indīgās vielas izliešanu — esot informācija, ka to darījis uzņēmums, kas nodarbojas ar šo bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, un pret šo uzņēmumu tiekot vērsta VVD izmeklēšana. Uzņēmuma vārdu ministrs atteicās izpaust.

The post Inde ceļmalā appeared first on IR.lv.