Paceļam latiņu
Skaidrs, loģisks un prognozējams process — tāds pats kā ievēlētais prezidents
Līdz pat pēdējam brīdim dažs labs grauza nagus un saskatīja shēmas zem katra deputāta krēsla, visvarenos oligarhus aiz katra nelielā misēkļa. Balsojumi par Valsts prezidentu līdz šim tinušies tādā melu miglā, ka var piedot neliela paranojas drebuļa parādīšanos arī pirms pirmajām atklātajām Valsts prezidenta vēlēšanām Latvijas vēsturē.
Taču beigās viss notika tieši tā, kā tam būtu jānotiek, — koalīcija, kura apstiprināja Kariņa valdību ar 61 balsi, ievēlēja Egilu Levitu par prezidentu ar 61 balsi.
Tāpat kā pats jaunievēlētais prezidents, process bija skaidrs, loģisks un prognozējams. Tas ir vēl viens svarīgs solis mūsu valsts politiskās un tiesiskās vides sakārtošanā.
Protams, šāds progress zināmās aprindās izraisa neapmierinātību. Pragmatiski lunkano zaļzemnieku Krauzi pēkšņi pārņēma «bažas, vai patiesi katrs, īpaši es skatos uz koalīcijas deputātiem, balsos pēc savas labākās sirdsapziņas». Viņa partijas biedrs Valainis no tribīnes lūdzās: «Kolēģi, aicinu jūs šodien balsot pēc sirdsapziņas!» Viņu uzstāšanās nebija veltas. Pašu frakcijas biedri pierādīja, ka nav pamata bailēm par atklātā balsojuma graujošo ietekmi uz deputātu iekšējo ētisko harmoniju — Čakša un Kučinskis iesniedza nederīgus biļetenus, lai tikai nebūtu jābalso par pašas ZZS virzīto Jansonu.
Saskaņas Urbanovičs dažas nedēļas pirms balsošanas patētiski paziņoja, ka meklējot kandidātu «ar Dievu sirdī», taču viņam nācās samierināties ar kādu dvēselei radnieciskāku būtni — vecais vēzis nobalsoja par krabju zvejas lobistu. Nu, vismaz labāks par aklo, kurlo jūrnieku, ar kuru Dombrovskis (Vjačeslavs) vulgāri salīdzināja Levitu.
Tomēr tautas vairākums grib ar prezidentu lepoties. Levits piedāvā šo iespēju. No visiem pēc neatkarības atjaunošanas izraudzītajiem prezidentiem Levits neapšaubāmi ir ievēlēšanas brīdī gatavākais šo amatu ieņemt. Jau trimdā viņa zinātniskais un sabiedriskais darbs bija veltīts Latvijas neatkarības idejai, un viņš ir viens no retajiem cilvēkiem, kurš ir bijis gan aktīvs, gan ietekmīgs Latvijas politikā un tiesību jomā no Atmodas laikiem līdz pat šodienai. Prezidenta darbības stūrakmens ir valststiesības, un šajā jomā Levits ir Latvijā visu atzīta autoritāte.
Citi prezidenti sāka mācīties savu darbu pēc zvēresta nodošanas. Nebūtu pārspīlējums teikt, ka visa Levita dzīve ir sagatavojusi viņu šim amatam.
Turklāt ilgie gadi diplomātiskajā dienestā un pēc tam Eiropas Padomes un Eiropas Savienības tiesās nodrošināja viņam iespēju saglabāt relatīvu politisko neitralitāti. Nacionālā apvienība, kas jau otro reizi virzīja viņa kandidatūru, droši vien cer vismaz uz kādām netiešām politiskām dividendēm, kaut vai uz vēlētāju pateicību par uzcītību. Tomēr Levits jau pirms ievēlēšanas lika manīt, ka netaisās aizstāvēt nacionāļu sarkanās līnijas. Viņaprāt, ir pieļaujama automātiska pilsonības piešķiršana bērniem nepilsoņiem. Viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu var iestrādāt likumdošanā. Dombravas un citu NA politiķu apjūsmotajam Ungārijas premjerministram Orbānam ir jāievēro Eiropas Savienības tiesiskais rāmis.
Levita politiskie principi nav tālu jāmeklē — tie lasāmi viņa izstrādātajā Satversmes preambulā. Latvija ir «demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts», tā «veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību».
Taču tieši preambula, kuras pieņemšanu var uzskatīt par Levita kā jurista karjeras augstāko punktu, atklāj arī iespējamās vājās vietas viņa gaidāmajā prezidentūrā.
Daudzi mazākumtautību pārstāvji šo Satversmes papildinājumu uztvēra negatīvi. 1922. gadā Satversmes tēvi apzināti konstitūcijā runāja tikai par «Latvijas tautu», taču 2014. gadā pieņemtajā preambulā izcelta latviešu nācija kā valsts pamats. Levits noliedz, ka tas nostāda citas etniskās grupas otršķirīgā pozīcijā, un uzsver, ka atbalsta «atvērto latvietību», kurā var piedalīties ikviens, kas «jūtas aicināts» to darīt. Juridiski viņam ir taisnība. Taču politikā jūtas parasti valda pār racionālo prātu, un ir liela atšķirība starp atsvešināto «dari, ja tu jūties aicināts» un personisko «es tevi aicinu».
Ar likumiem var atvērt durvis. Tikai ar emocionāli iedarbīgu uzrunāšanu var panākt, lai cilvēks pa tām ienāk. Tas nav jautājums tikai par Latvijā dzīvojošajām mazākumtautībām. Tas attiecas arī uz ārpus valsts dzīvojošiem tautiešiem, kuriem jāstiprina sajūta, ka ir vērts uzturēt saikni ar Latviju vai te atgriezties. Tas attiecas arī uz šeit dzīvojošajiem, kuru starpā Levits vēlas stiprināt solidaritātes saites, «lai mēs visi justos novērtēti, vajadzīgi un piederīgi savai valstij», kā viņš teica runā pēc ievēlēšanas.
Pievērsiet uzmanību vārdam «justos». Ar likumdošanas tehniku vien to nepanākt. Ir jāpārliecina, jāiedvesmo, jāaizrauj.
Ar Levita prātu un pieredzi pilnīgi pietiek, lai viņš būtu labs prezidents. Taču, ja viņš grib pacelt latiņu vēl augstāk un būt izcils prezidents, viņam jāspēj atrast emocionālo saikni ar visiem Latvijas cilvēkiem.
Komentārs 140 zīmēs
Korupcijas sekas. Ventspils Mūzikas skolas kukuļdošanas skandāla dēļ pašvaldībai var nākties atmaksāt no ES fondiem saņemtos miljonus.
Piebremzē. Latvijas tautsaimniecības izaugsme gada pirmajā ceturksnī bija lēnākā Baltijā — 3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Britu humors. ASV prezidenta valsts vizītes laikā karaliene Elizabete II uzdāvināja Trampam grāmatu.
The post Paceļam latiņu appeared first on IR.lv.