Centies neradīt e-atkritumus!
Mazāk lietot internetu būs sarežģīti. Taču, izvēloties viedierīces, kas kalpo ilgāk un ir viegli salabojamas, var mazināt tehnoloģiju ietekmi uz vidi
Daudzi būs pamanījuši sociālajos tīklos klejojošu bildīti ar Maslova piramīdu, kuras pašā apakšā, vēl zem pamatvajadzībām ēdiena, siltuma, ūdens, kāds asprātis pierakstījis Wi-Fi un bateriju. Katrā jokā ir daļa patiesības. Šobrīd internets pieejams 4,4 miljardiem (56%) planētas iedzīvotāju. Viedtālruņi ir trijiem miljardiem. Informācijas tehnoloģijas ir caurvijušas visas sabiedrības dzīves jomas un prasa arī lielu enerģijas patēriņu.
Ja plašajā aprēķinā iekļauj pilnīgi visu, sākot no televīzijas apraides, interneta pakalpojumiem un beidzot ar mobilo telefonu uzlādi, tad informācijas un komunikācijas tehnoloģiju industrija ir atbildīga par 2% no pasaules siltumnīcas gāzu izmešiem — tikpat rada aviācijas industrija. Pēc dažām prognozēm, līdz 2030. gadam IT industrija patērēs līdz pat 20% no pasaules elektroenerģijas.
Tiesa, iespējas samazināt savu ietekmi uz vidi šajā gadījumā nav tik vienkāršas kā ieteikums mazāk lidot vai neēst tik daudz gaļas. Protams, varam darīt sīkas lietas — atcerēties, ka datoru labāk izslēgt, ja to nelietojat. Un veselīgāk būtu pastaigāties aiz garlaicības nekā dirnēt pie ekrāna. Taču atsacīties no interneta ir sarežģītāk. Milzīgu daļu no interneta datu plūsmas veido videostraumēšana, kam bieži nav citas alternatīvas. Pieprasījuma pieaugums pēc datiem, pēc daudzu ekspertu domām, var izrādīties noderīgs ilgtspējīgākas ekonomikas veidošanai citās dzīves jomās.
Turklāt IT ir industrija, kur vismaz daži no lielākajiem spēlētājiem uzvedas kā paraugbērni. Google, Apple un Facebook savus datu centrus nodrošina ar enerģiju, kas 100% iegūta no atjaunojamiem resursiem, vai paredz to izdarīt līdz 2020. gadam. Industrijas sliktie puiši ir Amazon un Netflix, jo viņu nospraustie mērķi nav tik ambiciozi un vides politika, pēc Greenpeace vērtējuma, ir mazāk caurspīdīga.
Elektronika ir joma, kurā patērētāja izvēlei ir nozīme. Viedtālruņa detaļās ir apmēram 40 dažādu ķīmisko elementu, kas viena aparāta izgatavošanai var būt atrasti visos piecos planētas kontinentos. Daudzi no tiem ir reti metāli, kuru iegūšana ir saistīta ar ievērojamu vides piesārņošanu, citi nāk no konfliktu zonām. Lai gan sadzīves elektroniku teorētiski var pārstrādāt, praktiski to dara reti. Turklāt viedtālruņiem ir īss lietošanas mūžs, vidēji 6—18 mēneši. Plašu pētījumu par zīmoliem, kas ir videi draudzīgāki, 2017. gadā veica organizācija Greenpeace. Neviena kompānija nesaņēma visaugstāko vērtējumu, taču rezultāti dramatiski atšķiras. Tos var uzmeklēt Greenpeace interneta lapā. Regulāru dažādu zīmolu atbilstības novērtējumu ilgtspējīgas attīstības standartiem piedāvā aktīvistu interneta kopiena Rankabrand.com.
Daudzas kompānijas grēko, padarot savus telefonus grūti vai sarežģīti labojamus pašam patērētājam vai neatkarīgiem meistariem. Daudzi pieredzējuši, ka saplīsuša tālruņa ekrāna nomaiņa izmaksā gandrīz tikpat, cik jauns tālrunis. Ierīces pašas nereti tiek samontētas ar īpašām, patentētām skrūvēm. Remonts tādējādi prasa vairāk laika un līdzekļu, un kritiķi norāda — tas darīts apzināti, lai mudinātu pircēju iegādāties jaunu ierīci. ASV spēcīga aktīvistu kustība cīnās, lai ar likumu noteiktu tiesības patērētājam pašam labot savas elektroniskās ierīces. Līdzīgs likums kopš 2012. gada ASV regulē automobiļu industriju. Taču jaunā likuma iniciatīva saskaras ar spēcīgu kompāniju pretsparu un vēl nav pieņemta.
Dārgās viedierīces, kas īpašniekam apnikušas, nereti iegūst otru dzīvi. Savukārt lētie un sliktas kvalitātes telefoni pēc īslaicīgas lietošanas visbiežāk nonāk miskastē un kopā ar citām sadzīves elektronikas ierīcēm kļūst par e-atkritumiem. Šīs ierīces ir pilnas ar kaitīgām vielām, kuru nokļūšana apkārtējā vidē ir cilvēkiem bīstama, nemaz nerunājot par to, ka ražošanas procesā radītais piesārņojums kalpojis ļoti īslaicīgam labumam. Pasaulē katru gadu tiek saražots vairāk par 40 tonnām e-atkritumu, un arī tā kļuvusi par globālu problēmu.
Kā rīkoties?
Nemaini bieži telefonu!
Jālieto, kamēr vien tas darbojas.
Labāk ir labot nekā pirkt jaunu telefonu.
Vecus telefonus, datoru vai citas sadzīves elektronikas ierīces nedrīkst izmest atkritumos. Ja tas vēl darbojas, vislabāk atdot vai pārdot kādam citam. Vai atrast, kur nodot otrreizējai pārstrādei.
Pērkot jaunu telefonu, svarīgi pievērst uzmanību, cik enerģijas tas patērē, vai tam var viegli un izdevīgi nomainīt saplīsušās daļas. Piemēram, vai bateriju vari nomainīt pats, vai arī šāda sīkuma dēļ jāmeklē meistars, tā mudinot izšķirties par jauna aparāta iegādi.
Pērkot sadzīves elektroniku, jāprasa, vai ierīcei ir TCO sertifikāts, kas sola tās relatīvu draudzīgumu videi. Nevienam viedtālrunim gan šobrīd šāda sertifikāta nav.
Televizora skatīšanās patērē mazāk enerģijas nekā straumēšana datorā, bet vismazākais enerģijas patēriņš rodas, straumējot telefonā.
Tehnoloģija, kas tiek izmantota kriptovalūtu, piemēram, bitcoin radīšanai un uzturēšanai, prasa gluži vai astronomisku daudzumu enerģijas. Tā nav zaļa investīcija, tieši pretēji.
Fairphone ir nelielas holandiešu kompānijas radīts tālrunis ar domu par ilgtspējīgu attīstību. To izgatavo no ētiski iegūtiem materiāliem, telefonu veido sešas maināmas komponentes, un tā remontu iespējams veikt mājas apstākļos. Vides organizācijas šo ierīci nemitīgi nosauc kā labāko izvēli, taču īpaši populārs tas nav. Meklēšana internetā ļauj spriest, ka Latvijā tas nav nopērkams.
The post Centies neradīt e-atkritumus! appeared first on IR.lv.