Politiskais aktīvisms
Latviešu rakstnieks nekad nav varējis būt profesionālis vien, proti, tāds, kurš rada tikai literārus tekstus. Gandrīz vienmēr tam nācies uzņemties īpašu misiju: būt par harismātisku nācijas balto tēvu, vaideloti, ideju izteicēju un ko tik vēl ne. Nu vismaz ir jāpauž viedoklis politiskos jautājumos un jāmudina uz gaišo nākotni. Šādu lomu literāti jau vēsturiski pildījuši gan 19. gadsimta tautiskās atmodas un jaunstrāvnieku laikā, gan 1905. gada revolūcijā un nākamajos gados, izauklējot vispirms vārdos Latvijas valsts neatkarību. Vārda meistaru loma nemazinājās arī pēc Ulmaņa valsts apvērsuma un padomju totalitārā režīma gados. Tikai «gaišās nākotnes» apveidi mainījās — atkarībā no sabiedrības gaidām un varas idejiskajām nostādnēm.
The post Politiskais aktīvisms appeared first on IR.lv.
Latviešu rakstnieks nekad nav varējis būt profesionālis vien, proti, tāds, kurš rada tikai literārus tekstus. Gandrīz vienmēr tam nācies uzņemties īpašu misiju: būt par harismātisku nācijas balto tēvu, vaideloti, ideju izteicēju un ko tik vēl ne. Nu vismaz ir jāpauž viedoklis politiskos jautājumos un jāmudina uz gaišo nākotni. Šādu lomu literāti jau vēsturiski pildījuši gan 19. gadsimta tautiskās atmodas un jaunstrāvnieku laikā, gan 1905. gada revolūcijā un nākamajos gados, izauklējot vispirms vārdos Latvijas valsts neatkarību. Vārda meistaru loma nemazinājās arī pēc Ulmaņa valsts apvērsuma un padomju totalitārā režīma gados. Tikai «gaišās nākotnes» apveidi mainījās — atkarībā no sabiedrības gaidām un varas idejiskajām nostādnēm.
Pašlaik rakstnieks Latvijā it kā atrodas neziņā: kā īsti pieklātos? Būt sabiedriski aktīvam un politikā ieinteresētam? Vai jāuztur spēkā nācijas karognesēja un morāli ētiskā etalona arhetips, vai jāatzīst, ka rakstniecība ir profesija bez blakus pienākumiem sabiedrības labā?
Manuprāt, tā tomēr ir profesionāla nodarbe, turklāt nedod pašsaprotamus bonusus darbībai politikā. Lai novērstu pretrunas pašas teiktajā, paskaidrošu, ka es politikā pirms gada iesaistījos kā cilvēktiesību aktīviste, pārstāvot vājdzirdīgo cilvēku NVO, nevis kā literāru darbu radītāja.
Kādā brīdī sapratu, ka līdz zināmam līmenim nevalstiska organizācija spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu, bet aiz tā sākas partiju un politiķu ietekmes sfēras, kur aktīvisti vairs netiek iekšā. NVO var iegūt atpazīstamību, skaļi signalizēt par problēmām, apmeklēt forumus, sniegt ieteikumus, taču likumus pieņem politiķi.
Latvijas politikai ir akūti nepieciešama humānā dimensija. Politikai jākļūst sociāli vērstai — ne tikai atbalstot sociāli mazaizsargātās grupas, bet pašām partijām transformējoties par humānām organizācijām. Partijām jāpārstāv savi biedri un vēlētāji, nevis atsevišķi līderi un lielsponsori. Utopiski? Jā.
90. gadu sākumā, noplokot Atmodas laika entuziasmam un saduroties ar brūkošās komandekonomikas reālijām, daudzi zaudēja interesi par politiskajiem procesiem un sāka uzskatīt politiku par kaut ko ļaunu un netīru. It īpaši tādēļ, ka tobrīd Rietumos valdošā neoliberālā doktrīna pieprasīja gandrīz bezkontroles laissez faire ekonomiku. Šķita — atliek iedarbināt brīvā tirgus mehānismu, visu palaist savā vaļā, un ekonomiskie procesi lieliski izkārtosies paši. Daži tā laika ekonomisti pat piesauca brīnišķīgo «šoka terapiju» — cenu un tirgus tūlītēju atbrīvošanu no jebkādas valsts kontroles. Lai ir inflācija, lai ir masu bezdarbs — šokētie iedzīvotāji drīz vien sapratīs, kā jāstrādā, un viss atkal sāks iet uz augšu. Tos laikus piedzīvojušie atceras, ka šīs teorijas un pieņēmumi praksē neīstenojās. Zaudējumi bija lieli, it īpaši morāli ētiskajā ziņā. Un ticības zudums ideāliem nozīmē ko neatgriezenisku, kam sabiedrībā ir daudz smagākas un dziļākas sekas nekā darbavietas vai mantas zaudējumam.
Ap 90. gadu beigām sabiedrībā jau bija izveidojies diezgan noturīgs politiķa egoistiskā ļaundara un prostitūtas tēls. Kā ironiski un trāpīgi norādījis dzejnieks Kārlis Vērdiņš, «bērniņ, neej politikā, politikā viss ir slikts». Un jāteic — līdzšinējā partiju veidošanās prakse šo politiķa profesijas stigmatu tikai apstiprina. Neatkārtošos ar slikto piemēru uzskaitīšanu — atsevišķu ekonomisko grupējumu ietekme lēmumu pieņemšanā un korupcija ir apcerēta daudzkārt.
Vai iespējama citāda — humāna — politika?
Jēdziens grassroots (skat. dictionary.cambridge.org/dictionary/english/grassroots) nozīmē t. s. vienkāršo cilvēku iesaistīšanos politikā un savu tiesību aizstāvībā. Politikai jākļūst pieejamai ikvienam, ne tikai elites, tajā skaitā intelektuālās, pārstāvjiem.
Skan skaisti, taču ikvienam, kurš grib iesaistīties šādās grassroots veida kustībās, sev jāatbild uz jautājumu — vai ir gatavība un iespējas ieguldīt šajā procesā savu laiku un personīgos resursus?
Vai esat gatavs no darba brīvajā laikā bez atlīdzības veidot sociālo portālu saturu, runāt ar cilvēkiem ielās, maketēt plakātus, stāvēt piketos utt.? Vai spēsit regulāri maksāt biedru naudu, arī tad, ja knapi izdzīvojat no algas līdz algai un 5—10 eiro ir būtiska ģimenes budžeta daļa? Vai esat gatavs sastapties ar skepsi, neizpratni, izsmieklu? Vai esat gatavs, ka varat tikt atlaists no darba savu politisko aktivitāšu dēļ? Un vai esat gatavs ar visu minēto nodarboties ne tikai atsevišķos jūtu uzplūdu brīžos neilgi pirms kārtējām vēlēšanām, bet noturīgi un sistemātiski?
Latvijas sabiedrībā pamazām, bet tomēr notiek paradigmu maiņa. Ir izveidojusies pilsoniska sabiedrība, un cilvēki arvien vairāk grib iesaistīties sabiedriskos procesos un politikā. To apliecina arvien lielāks nevalstisko organizāciju skaits, sākot no apkaimju biedrībām un beidzot ar konkrētu diagnožu pacientu apvienībām. Cilvēkiem nav vienalga, viņos radusies apņēmība censties kaut ko ietekmēt gan savās, gan visas sabiedrības interesēs.
Tāpēc arī «eju politikā», un literātu vidē neesmu vienīgā. Varbūt nācijas glābēja jēdziens jānomaina ar mūsdienīgāku — pilsonisko un/vai politisko aktīvismu. Tad ne tikai kauliņi būs mesti, bet arī sakritīs īstajās vietās.
Rūta Mežavilka (1971) studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā. Dzejas krājumi Vēstules no sālszemes (1999), Ikdienas dzīves (2005) un Dz. (2010). Romāns Dzimuši Latvijai (2012) apbalvots 2011. gada Latvijas Rakstnieku savienības un mecenāta Raimonda Gerkena atbalstītajā romānu konkursā.
The post Politiskais aktīvisms appeared first on IR.lv.