Čekas maisu «mistika»

Publiskotajā VDK alfabētiskajā kartotēkā trūkst gandrīz 700 aģentu kartīšu, atklāja Ir, izveidojot čekas aģentu elektronisku datubāzi un salīdzinot ar TSDC skaitļiem. Amatpersonas nespēj izskaidrot šo nesakritību, bet arhīvs sola rūpīgu pārbaudi

The post Čekas maisu «mistika» appeared first on IR.lv.

Publiskotajā VDK alfabētiskajā kartotēkā trūkst gandrīz 700 aģentu kartīšu, atklāja Ir, izveidojot čekas aģentu elektronisku datubāzi un salīdzinot ar TSDC skaitļiem. Amatpersonas nespēj izskaidrot šo nesakritību, bet arhīvs sola rūpīgu pārbaudi

Trīs mēneši bija vajadzīgi divām Ir algotām speciālistēm, lai, strādājot nepilnu darba dienu, izveidotu detalizētu Excel datubāzi par VDK aģentu kartotēkām, kuras Nacionālais arhīvs decembrī publicēja internetā. Rezultāts pārsteidza — VDK alfabētiskās kartotēkas apjoms izrādās daudz mazāks, nekā solīja oficiālie skaitļi. Atšķirība ir mērama simtos vai pat tūkstošos — atkarībā no tā, kurus Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) nosauktos datus ņem par atskaites punktu.

«Alfabētiskā kartotēka satur 7998 kartītes,» teikts TSDC sagatavotā skaidrojumā, kas decembrī publicēts arhīva mājaslapā līdz ar čekas kartotēkām. Taču Ir alfabētiskajā kartotēkā konstatēja datus par 7291 cilvēku. Dažiem aģentiem bija pa divām vai pat trim kartītēm, tāpēc publicētās alfabētiskās kartotēkas kopskaits ir nedaudz lielāks — 7320. Tātad nesakritība ar TSDC nosaukto skaitu sasniedz gandrīz septiņus simtus.

Starpība ir vēl lielāka un pārsniedz pat 3000 vienību, ja publicēto kartotēku salīdzina ar skaitli, ko TSDC nosauca medijiem novembrī pirms «čekas maisu» atvēršanas — tad tika ziņots, ka alfabētiskajā kartotēkā ir 10 612 kartītes.

Vēl cits skaitlis — 9723 — parādās oficiālajā pieņemšanas un nodošanas aktā, ko aprīļa beigās parakstījis SAB vadītājs, nododot fiziskās kartotēkas Nacionālajam arhīvam.

Kurš skaits ir patiesais? Vai tiešām VDK alfabētiskā kartotēka nav pilnībā publicēta internetā? To Ir centās noskaidrot vairāku nedēļu garumā, taču iestādēm pagaidām nav skaidru atbilžu.

Jāpiebilst, ka Ir izpēte neatklāja nesakritības VDK statistiskajā kartotēkā, kurā ir 4141 kartīte. Tās saturs gandrīz pilnībā dublēts alfabētiskajā kartotēkā — Ir konstatēja tikai 11 gadījumus, kad aģents iekļauts statistiskajā, bet nav alfabētiskajā kartotēkā.

Pēc dziļākas analīzes veikšanas Ir šo elektronisko datubāzi publiskos, padarot pieejamu sabiedrībai.

«Absolūta mistika»

Pērn 1. novembrī oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis interneta portāls informēja, kāds ir decembrī publicējamo trīs VDK aģentu kartotēku apjoms. TSDC vadītāja Zinta Ābola sniedza šādus skaitļus: alfabētiskajā kartotēkā 10 612 kartītes, statistiskajā — 4141, ārštata darbinieku — 75. Šos pašus skaitļus pērn atbildēs uz Ir jautājumiem sniedza arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kura ietvaros darbojas TSDC, — kopējais VDK aģentu kartīšu daudzums ir 14 753, alfabētiskajā kartotēkā 10 612 un statistiskajā kartotēkā 4141.

Taču jau pāris mēnešus vēlāk, kad ieskenētās kartītes publiskoja internetā, to kopskaits uz papīra pēkšņi bija sarucis — TSDC skaidrojumā, kas publicēts Nacionālā arhīva interneta vietnē, lasāms jau stipri mazāks skaitlis: 7998 kartītes alfabētiskajā kartotēkā. Šī skaidrojuma autors ir ilggadējais TSDC vadītājs, tagad konsultants Indulis Zālīte.

Kāpēc TSDC ar pāris mēnešu starplaiku nosauc tik atšķirīgus VDK kartotēkas skaitļus? Un kāpēc internetā publicēts vēl mazāk čekas kartīšu? Skaidrojumu Ir kopš aprīļa sākuma centās gūt gan no SAB un TSDC, gan no Nacionālā arhīva. 

Pēc trīs nedēļas ilgas klusēšanas un aizbildinājuma, ka TSDC vadītāja Zinta Ābola ilgstoši slimo, SAB aprīļa beigās deleģēja Induli Zālīti atbildēt uz Ir jautājumiem. Diemžēl viņš tā arī nespēja izskaidrot, kā šīs atšķirības varēja rasties.

«Tā ir absolūta mistika,» par novembrī TSDC nosaukto alfabētiskās kartotēkas kopskaitu 10 612 intervijā Ir teica Zālīte. Viņš pats neņemas to izskaidrot un par šī skaitļa rašanos neesot guvis skaidrību arī no Ābolas. Zālīte bilst, ka TSDC arvien bijis maz darbinieku, bet dokumentu un pieprasījumu daudz, tāpēc steigā varot kļūdīties. Taču Zālīte nevarēja īsti pamatot, kā ticis pie kartīšu skaita 7998, ko ierakstījis TSDC skaidrojumā arhīva interneta lapā — liekas, ka esot skaitījis no digitālām kopijām.

Arhīvs vēl skaitīs

Arī Nacionālais arhīvs pagaidām nezina atbildi uz jautājumu, cik aģentu kartīšu īsti ir VDK alfabētiskajā kartotēkā. Arhīvs pērn no SAB saņēma tikai ieskenētos kartīšu attēlus, nevis fizisko kartotēku. 3. decembrī parakstītajā pieņemšanas un nodošanas aktā, ar kuru Ir iepazinās, nav minēts kartīšu skaits trijās digitalizētajās kartotēkās, bet gan tikai datu apjoms un elektronisko failu kopskaits mapēs. Proti, divās zib-atmiņās nodoti kopumā 62,65 gigabaiti informācijas.

Arhīvs digitalizētās kartītes pirms publicēšanas neskaitīja, Ir apliecina arhīva direktore Māra Sprūdža. «Aprakstu, lai pārbaudītu kartīšu skaitu, arhīva rīcībā nebija,» saka Sprūdža. Arhīvs arī nav pārbaudījis skaitļus, ko Zālīte minējis arhīva interneta vietnē publicētajā skaidrojumā, jo paļāvušies uz pieredzējušā čekas dokumentu pētnieka profesionālismu.

Tikai 24. aprīlī arhīvs no SAB saņēma arī fiziskās kartotēkas, un tagad ir sākusies dokumentu pārbaude, lai varētu pabeigt to pieņemšanu. Šajā dokumentā parādās vēl cits alfabētiskās kartotēkas kartīšu skaits — 9723. SAB direktora Jāņa Maizīša un Nacionālā arhīva galvenās fondu glabātājas Jūlijas Ivbules parakstītajā pieņemšanas un nodošanas aktā ir 20 punkti jeb lietu nosaukumi ar konkrētiem nododamo vienību skaitļiem. Taču arhīvs salīdzināšanu vēl nav veicis, tāpēc aktā ir tukšas ailes, kas būs jāaizpilda pēc pieņemšanas beigām.

Sprūdža skaidro, ka tiek salīdzināti apraksti ar fiziskajām lietām, pārbaudīta lietu lapu numerācija un pārskaitītas kartotēkas, pārbaudīta to numerācija. Pēc tam fiziskās lietas izlases kārtībā tiks salīdzinātas ar digitālajām kopijām. 

Direktore uzsver, ka VDK kartotēku kartītes tiks salīdzinātas ar digitālajām kopijām, kas faktiski nozīmē to otrreizēju pārbaudi. Tas var aizņemt pat divus trīs mēnešus, jo darbinieku arhīvā nav daudz. «Ja būs skaitliskas nesakritības ar aprakstiem, tiks prasīti skaidrojumi,» sola Sprūdža.

Kopš VDK dokumentu pārņemšanas arhīvs jau ir atklājis vienu nelielu kļūdu TSDC iesniegtajos dokumentos — saistībā ar aģentu uzskaites papildu kartotēku jeb, pašas čekas saīsinājumā, DKUA. Tās saturs pagaidām vēl nav publiskots, jo nezināmu iemeslu dēļ šī kartotēka pērn netika iekļauta likumā par VDK dokumentu publicēšanu. Tikai pēc «čekas maisu» atvēršanas daži vēsturiskās izpētes komisijas locekļi sāka celt trauksmi, ka visi aģentu vārdi tomēr nav atklāti, un tad nāca gaismā informācija par šo papildu kartotēku. 

Tajā ir 447 kartītes, taču TSDC uzskaitē un arī pieņemšanas un nodošanas aktā ir norādīts skaitlis 446. Zālīte saka — tā bijusi drukas kļūda. Šo nesakritību atklāja arhīva darbinieki, kad papildu kartotēku pārbaudīja, jo tā bija salīdzinoši neliela. Saeima tikai aprīlī nolēma steidzamības kārtā grozīt likumu un noteikt, ka arī šī kartotēka būs jāpublisko. Arhīvs jau saskaitījis, ka šajā «papildu kartotēkā» ir 109 vārdi, kas nav atrodami jau publiskotajās aģentu kartītēs.

Vai kartītes varēja izņemt?

Redzot vairākus tik atšķirīgus alfabētiskās kartotēkas skaitļus, pirmais minējums, kas nāk prātā, — nostāsti par aģentiem, kuru vārdi no VDK kartotēkas izņemti. Vai tas bija iespējams? Indulis Zālīte to stingri noliedz. 

Kopš 1993. gada 31. maijā VDK kartotēkas pārņēma TSDC, tās vienmēr glabājušās autonomā seifā TSDC priekšnieka kabinetā, kuram klāt tiek tikai pats vadītājs. Pirms tam kartotēkas glabājās atsevišķā telpā Augstākās Padomes ēkā. Kartotēkas parlamentā nogādāja 1991. gada 27. novembrī no VDK galvenās mītnes jeb Stūra mājas, kur dokumenti turpināja atrasties pēc 1991. gada augusta puča un Latvijas neatkarības pilnīgas atjaunošanas.

Zālīte stāsta, ka esot pat otrādi — laika gaitā kopš VDK kartotēkas pārņemšanas kartīšu kļuvis pat vairāk, nevis mazāk. «Mēs alfabētisko kartotēku esam pieaudzējuši faktiski par pusotru tūkstoti,» Zālīte skaidro, ka vēlāk kartītes atradušās vēl dažādās čekas atstātās dokumentu mapēs, ko centrs pētījis.

Tomēr intervijas laikā Zālīte atsakās nosaukt, kāds tad ir patiesais viņam zināmais VDK alfabētiskās kartotēkas skaitlis.

Neskaidrība par VDK alfabētiskās kartotēkas apjomu ir jau kopš dokumentu pārņemšanas brīža. 1991. gada 27. novembrī toreizējā VDK 10. daļas priekšnieka pulkveža Leona Gailiša parakstītajā protokolā, ar kuru kartotēkas tika nodotas AP deputātiem, lasāmi tikai aptuveni skaitļi — nodots ap 4300 alfabētisko kartīšu, ap 4100 statistisko. 

Statistiskās kartotēkas kopskaits aptuveni atbilst pašreiz publicētajam, taču alfabētiskā kartotēka ir daudz lielāka. Zālīte pieļauj, ka protokolā bija norādīts tik mazs alfabētiskās kartotēkas skaits, jo čekisti vēl plānoja dokumentus iznīcināt, taču nepaguva. Viņš atgādina, ka jau pirms dokumentu pārņemšanas VDK sāka tos iznīcināt, un uzsver, ka «ļoti daudzu nopietnu operatīvo darbinieku aģentūras kartotēkā nav vispār».

Atšķiras uzskaites metodes

Vēl viens apstāklis, kas var ietekmēt TSDC nosaukto skaitļu nesakritību, — pārņemtajās kartotēkās bija ne tikai aizpildītas aģentu kartītes, bet arī tukšas lapiņas un šķirkļi. Pēc kādas metodes šie materiāli ir skaitīti, Ir no Zālītes tā arī neizdevās skaidri saprast.

Zālīte atgādina, ka 1991. gadā VDK aģentu kartītes tika nogādātas uz AP divos aizzīmogotos maisos un divos koferos. Bet tikai 1993. gada 31. maijā TSDC no AP pārņēma kartotēkas. Tad arī Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisija ar priekšsēdi, AP deputātu Daini Vanagu, toreizējo TSDC vadītāju Pauli Kļaviņu un darbinieku Induli Zālīti veica maisu un koferu apskati. Nevienam no viņiem nebija speciālas izglītības, kā šādas lietas jāpārņem.

Abos čemodānos glabājās statistiskā kartotēka jeb «rokas kompjūters», teic Zālīte. Divos maisos, no kuriem arī radies «čekas maisu» nosaukums, atradās alfabētiskā kartotēka, kā arī vesela kaudze neizmantotu šķirkļu. Šķirkļi bija kartona lapiņas, kas ievietotas kartotēkas kastēs tur, kur trūka kartīšu, — šīs lapas pildīja balasta funkciju, lai kartītes nesagāžas. Šīs lapiņas TSDC savā uzskaitē sauc par «nefunkcionāliem šķirkļiem» atšķirībā no «funkcionālajiem šķirkļiem», kuri alfabētiski sadalīja kartotēku. Tomēr arī uz šīm tukšajām kartītēm kaut kas bija rakstīts — kāds burts vai burtu kopa, norādot uz iespējamu saikni ar kartotēku. Pārņēmēji neko no šiem dokumentiem nemeta laukā, lai arī sākumā neizprata katra papīra nozīmi. Tādējādi arī tukšie šķirkļi tika pieskaitīti par vienību pie kartotēkām, skaidro Zālīte. Viņš teic, ka «skaitītas tiek informācijas vienības, tai skaitā funkcionālie un nefunkcionālie šķirkļi; kartīte ir katra oriģinālā lapiņa, ja uz tās ir kaut kas uzrakstīts».

Arhīva interneta vietnē tagad ir publicētas ne tikai aģentu kartītes, bet arī ieskenētie šķirkļi. Tomēr arī šo šķirkļu gadījumā TSDC nosauktie skaitļi nesakrīt ar reāli publicētajām vienībām. 

Zālītes rakstītajā skaidrojumā arhīva mājaslapā teikts: «Aģentu alfabētiskā kartotēka satur 7998 kartītes, neskaitot 1379 nefunkcionālus šķirkļus.» Taču Ir saskaitīja 2036 publicētos šķirkļus. Zālīte par to teic, ka šķirkļi dalās funkcionālajos un nefunkcionālajos — tikai pēdējie bija balasta lapiņas kartotēku galos, kuri arhīvam nodoti atsevišķās digitālās mapēs ar uzrakstu «neizmantotie šķirkļi». Taču Zālīte nevar nosaukt funkcionālo šķirkļu skaitu alfabētiskajā kartotēkā. Uz jautājumu, vai viņa rakstītajā skaidrojumā vārdi «7998 kartītes» ietver tikai aizpildītas aģentu kartītes, vai arī funkcionālos šķirkļus, Zālīte piekrita, ka tās ir aģentu kartītes bez šķirkļiem.

Jāgaida!

Sabiedrībai galvenokārt interesē konkrētās pesonas, kuras varētu būt sadarbojušās ar VDK. Uz Ir jautājumu, vai TSDC pa šiem 28 gadiem nekad nemēģināja izskaitīt, cik personu kopumā ir minēts VDK aģentu kartotēkās, Zālīte atbild — viņi rīkojušies ar informācijas vienībām, nevis personām. Šajās informācijas vienībās saskaitītas kopā visas kartītes, tajā skaitā dubultās kartītes par personu, ja tādas bija, piemēram, uzvārda maiņas vai citu iemeslu dēļ.

Kad tad iegūsim skaidrību, cik kartīšu ir VDK alfabētiskajā kartotēkā? «Kad arhīvs pateiks, ka gali iet kopā, tad viss būs kārtībā,» saka Zālīte. Pagaidām viss esot tikai «darba dokuments», un Zālīte uzsver, ka esot svarīgi «sakārtot grāmatvedību, vienoties ar arhīvu, ka saprotam lietas vienādi un ir vienādas skaitīšanas metodes».

To sola arī arhīva direktore Sprūdža — skaitot kartītes, arhīva darbinieki plāno fiksēt, kas un kā tieši tiek skaitīts, piemēram, vai tiek skaitītas tukšās kartītes, starplikas utt.

Tikmēr no 1. maija Nacionālā arhīva interneta vietnē papildināts VDK dokumentu apjoms. Publiskota informācija par padomju valsts drošības iestāžu vadību, tiesu spriedumi un prokuratūras lēmumi pārbaudes lietās par sadarbību ar VDK, informācija par VDK operatīvajām lietām, VDK aģentu reģistrācijas žurnālu 53 sējumi, kā arī no VDK izslēgto aģentu un rezidentu lietu reģistrācijas un nenotikušo vervēšanu materiālu inventārais žurnāls.

The post Čekas maisu «mistika» appeared first on IR.lv.