Rīgas kompromisu plānojums

Meklējot kopsaucēju starp likuma burtu, uzņēmēju un iedzīvotāju interesēm, tapis plānojums, kas noteiks Rīgas attīstību nākamajā desmitgadē

The post Rīgas kompromisu plānojums appeared first on IR.lv.

Meklējot kopsaucēju starp likuma burtu, uzņēmēju un iedzīvotāju interesēm, tapis plānojums, kas noteiks Rīgas attīstību nākamajā desmitgadē

Pēc publiskās apspriešanas, ko dažu Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji sauc par bezjēdzīgu, šonedēļ noslēdzās priekšlikumu iesniegšana Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam otrajai versijai. Iedzīvotāju un uzņēmēju ieteikumi vairs netiek pieņemti, bet atzinumus vēl sniegs pārraugošās iestādes — tāpēc var gadīties, ka dokumentam būs vēl trešā redakcija. 

Plānojumā tiek noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei — tā ir kompromisu meklēšana, atzīst domes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā, jo uzņēmējiem un būvniekiem ir savas vēlmes, normatīvie akti novelk iespēju robežas, bet iedzīvotājiem rūp sava tuvējā apkārtne. Jāpiebilst gan, ka iesaistes barjera iedzīvotājam ir visai augsta — jāspēj izurbties cauri apmēram tūkstoš lapu biezajiem dokumentiem un saprast, ko tie reāli varētu ietekmēt apkaimē.

Ierobežos ēku augstumu

Plānojums skars visu Rīgas teritoriju, izņemot vēsturisko centru, kura individuāla dokumenta izstrāde nesen sākusies. Departaments vēl nevar prognozēt, cik ilgu laiku tas prasīs. Pirmās pārmaiņas manīs nekustamo īpašumu attīstītāji. Līdz ar teritorijas plānojuma pieņemšanu atļautais dzīvojamās apbūves stāvu skaits Rīgā samazināsies — dažviet varēja būvēt pat 30 stāvus augstas ēkas, bet turpmāk augstākās ēkas paredzētas ar 12 stāviem, bet maksimālais stāvu skaits jaunām daudzstāvu ēkām priekšpilsētā ieteicams ne lielāks par sešiem. 

Sirmā skaidro, ka stāvu skaits samazināts, jo neatbilda iedzīvotāju skaita prognozēm. Augstāku ēku parādīšanās gan nav pilnīgi izslēgta — ja vietās, kur apbūve to pieļauj, īpašniekiem būs vēlme celt ēkas augstākas par 12 stāviem, to varēs darīt, izstrādājot atsevišķu projektu. Šāda apbūve pieļaujama arī vietās, kur tāda jau sākta, piemēram, Krasta masīva rajonā.

Visilgākās diskusijas ar nekustamo īpašumu attīstītājiem bijušas par autostāvvietu skaita normatīvu dzīvojamām ēkām, ko arī mainīs. Šobrīd noteiktas 0,5—1,5 autostāvvietas uz vienu dzīvokli, bet attīstītāji vēlējušies to samazināt vai atteikties pavisam, jo iedzīvotāji stāvvietas jaunajos projektos nepērkot. Plānotāji iebilduši, ka atteikšanās no autostāvvietām pie ēkām var nākotnē radīt problēmas un noteikti nesamazinātu kopējo automašīnu skaitu, jo tās tikai novietotu uz ielas. Tādēļ atrasts kompromiss — katram dzīvoklim jābūt vienai stāvvietai, bet šo skaitu var samazināt līdz 0,7, ja 300 m rādiusā ap objektu ir sabiedriskā transporta pieturvieta.

Uzmanība vēsturiskajai apbūvei

Nākotnes plānojumā lielāka vērība piešķirta vēsturiskajai apbūvei, kas atrodas ārpus centra — Rīgā ir 15 apbūves aizsardzības teritorijas, piemēram, Bolderājā, Āgenskalnā, Pleskodālē. Katrai teritorijai radīts detalizētāks apraksts, kas dokumentē apkārtnes īpatnības. Būs prasība, ka jauna būvniecība jāpamato ar apkārtnē jau iedibināto būvniecības tradīciju. Līdz šim katrs attīstītājs pats veica izpēti un noteica iedibinātos rādītājus. «Spēles noteikumi nebija pietiekami skaidri,» Sirmā pamato, kāpēc tagad plānotāji ielikuši saistošajos noteikumos par katru teritoriju skaidrojošu pielikumu.

Jaunais zonējums radījis bažas Mežaparka iedzīvotājiem. «Šobrīd plānojumā viss Mežaparks no savrupmāju apbūves, kurā atļauta apbūve līdz diviem stāviem, pārtapis par mazstāvu dzīvojamo apbūvi, kurā atļautas trīsstāvu ēkas,» Ir skaidroja Kaspars Gailītis, kura vadītā Mežaparka Attīstības biedrība iebilst pret šo zonējuma maiņu visai apkārtnei. Departaments skaidro, ka ievēro jaunajā plānojumā pieņemto principu — viena kvartāla ietvarā saglabāt vienotu zonējumu. Līdz ar to visās vietās, kurās jau ir vēsturiski uzceltas trīs stāvu ēkas, izvēlēts zonējums, kas der visai apbūvei. Sirmā mierina, ka teritorijas plāns paredz rīkot publiskas apspriedes, ja kādreiz tiktu piedāvāts ierīkot kādu kvartālam neatbilstošu funkciju.

Dokuments paredz arī Rīgas tipisko un unikālo ainavu sarakstā iekļaut atsevišķas īpaši labi saglabājušās vai ar izteiktu kultūrvēsturisko vērtību esošās industriālās teritorijas, piemēram, Rīgas Brīvostas un dzelzceļa trašu posmos.

Tikmēr nekustamo īpašumu attīstītāji ļoti gaida tieši vēsturiskā centra plānojumu, atzīst Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses vadītājs Mārtiņš Vanags. Vēsturiskā centra jautājumi ir ļoti aktuāli arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem — tieši centrā ir būtiskas pieejamības problēmas, uzsver Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vadītājs Ivars Balodis.

Kritizē autocentrismu

Rīgas transporta shēma līdz ar jauno plānojumu konceptuāli nemainīsies. Attīstības departamentā norāda, ka turpina pildīt jau Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā iezīmēto mērķi atslogot centru no satiksmes. 

To gan apšauba pilsētvides aktīvisti. Organizāciju Pilsēta cilvēkiem un Āgenskalna biedrības pārstāvis Oto Ozols žurnālam Ir pauda bažas par valdošo autocentrismu jeb priekšrokas došanu autosatiksmei, kas Āgenskalnu «brutāli sašķērē gabalos». Viņaprāt, tas ir pretrunā ar ilgtermiņa stratēģiju, kura nosaka dzīves kvalitātes uzlabošanu. Problēma slēpjoties tajā, ka dome nemeklē reālus risinājumus, bet gadu no gada turpina runāt par lielajiem satiksmes lokiem, piemēram, Rietumu maģistrāli, kurus Rīga nemaz nevar atļauties. Departamentā neapstrīd, ka apjomīgie satiksmes loki tuvākajā laikā, visticamāk, netaps, taču tie esot jāsaglabā plānā, lai pašvaldība nepārdotu tās īpašumā esošo zemi šajās teritorijās un vēlāk, kad pilsēta varētu atļauties satiksmes lokus, nerastos problēmas ar zemes atsavināšanu.

Savukārt Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība uzskata, ka nav pietiekami padomāts, kā vietējo apkaimju iedzīvotāji varētu ērti, neizmantojot auto, nokļūt tuvējā peldvietā. Biedrības pārstāve Ramona Innusa Ir skaidro, ka plānā ir padomāts, kā no centra nokļūt līdz Mangaļsalas dabas parkam Piejūra, bet piemirsti paši Mangaļsalas iedzīvotāji. «Mangaļsalā velosipēdu drīz izmantot tikpat kā nebūs iespējams, jo ceļi ir uz sabrukšanas robežas un pa tiem notiek intensīva satiksme. Nevienas kategorijas ceļam nav ietves, apmales izdangātas,» saka Innusa. Attīstības departaments atbildot uzsver, ka «jautājums par infrastruktūras pašreizējo stāvokli nav teritorijas plānojuma kompetencē». Jāpiebilst, ka transporta attīstības tematiskajā plānojumā gan ir iekļautas potenciālās velojoslas Mangaļsalā un citviet, bet plānotāji neatbild par to ieviešanu praksē.

Netieši par velosatiksmes attīstību plānā padomāts saistībā ar Centrālo staciju, kas būs Rail Baltica pieturvieta — te «nepieciešams izveidot Rīgā lielāko velosipēdu stāvvietu, kurā būs iespējams droši atstāt velosipēdus arī pa nakti». Stacija tikšot arī ērti savienota ar pārsēšanās transportlīdzekļiem uz starptautisko lidostu Rīga. Paredzēts attīstīt arī transportmiju punktus Pētersalā un Torņakalnā. Jāpiebilst, ka Rail Baltica trase ir iezīmēta pilsētas satiksmes plānojumā, bet tās ieviešana neattiecas uz šo plānošanas dokumentu. 

Sabiedrības iesaiste

Rīgas apkaimju biedrības aktīvi līdzdarbojušās plāna publiskajā apspriešanā un iesniegušas virkni ierosinājumu, taču viņu domas par procesa lietderīgumu ir dažādas. Piemēram, Mangaļsalas iedzīvotāji uzskata, ka apspriedes bijušas formālas. «Pēc atkārtotām diskusijām un Attīstības departamenta komentāriem, ir saprotams, ka nav nozīmes ne organizāciju, ne iedzīvotāju iebildumiem un viedokļiem, jo visi attīstības virzieni katrā no apkaimēm ir akmenī cirsti,» vīlusies ir Innusa.

 «Esmu bijis daudzās sapulcēs un jau zinu, ka tur tiks rādīti viņu izsapņotie loki. Taču deklarētās prioritātes — gājējs, velobraucējs — paliek tikai deklarētas,» publiskās apspriedes kritizē arī Ozols, norādot, ka plānotājiem bieži vien trūkst racionālu argumentu. 

Mežaparka biedrības priekšsēdētājs Gailītis domā, ka process ir saprotams visiem, kas ilgstoši darbojas biedrībās, bet departaments par maz rūpējas, lai informācija nonāktu arī līdz tiem, kas nav biedrību aktīvisti. 

Līdzīgas bažas ir Purvciema biedrības pārstāvim Raimondam Kalniņam: «Plānojuma izmaiņu procesu nav iespējams nosaukt par caurspīdīgu un viegli uztveramu.» Viņaprāt, iedzīvotājiem ir grūti izsekot procesiem, jo plānošanas dokumentos nav atrodams zonējuma izmaiņu pamatojums un nav saprotami izskaidrots, kādas izmaiņas var skart iedzīvotājus. 

Sarkandaugavas Attīstības biedrības valdes locekle Alija Turlaja norāda, ka šī neskaidrība rada apjukumu — iedzīvotāji iesniedz lielu skaitu priekšlikumu, kas nemaz neattiecas uz plānojumu un tādējādi arī pašiem plānotājiem rodas lieks papildu slogs. Pērn publiskajā apspriešanā saņemts vairāk nekā 700 iesniegumu, bet apmēram 300 no tiem neattiecās uz plānojumu. 

Cik liela ir bijusi iedzīvotāju atsaucība šogad, departaments vēl nebija apkopojis datus — publiskā apspriešana beidzās 10. aprīlī. Līdz mēneša beigām taps skaidrs, vai dokumentu var nodot domei apstiprināšanai.

Jaunie centri

Plānojumā identificēti 33 apkaimju centri, kādi iepriekš nebija noteikti, — tajos būtu jāveic mērķtiecīgi ieguldījumi attīstības veicināšanai.

5 svarīgas lietas Rīgas plānojumā līdz 2030. gadam

Plānojumā saglabāti jau pirms daudziem gadiem ieplānotie, bet nerealizētie satiksmes loki, kuru mērķis ir novirzīt satiksmi prom no pilsētas centra.

Dzīvojamās ēkas augstākas par 12 stāviem varēs būvēt, tikai izstrādājot lokālplānojumu, vai arī vietās, kur šāda apbūve jau sākta. Ēku augstumu noteiks kvartālā ierastā apbūve.

Viena kvartāla ietvaros ir noteikts viens funkcionālais zonējums, bet citu funkciju ieviešanai būs jārīko publiskā apspriede.

Rīgas teritorijā esošajām 15 kultūrvēsturiskajām apbūves teritorijām izveidoti detalizēti apraksti, kas palīdzēs nekustamā īpašuma attīstītājiem saglabāt vienotu stilu. 

Katram dzīvoklim jaunceltnē paredzēta viena autostāvvieta. Ēkas stāvvietu skaitu var samazināt līdz 0,7, ja netālu ir bieži braucoša sabiedriskā transporta pieturvieta.

The post Rīgas kompromisu plānojums appeared first on IR.lv.