Zogam. Paldies par sapratni!
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pēdējās dienās tviterī vēstīja par varenu, noslēpumainu un bīstamu dabas parādību — sniegu Rīgā. "Putenis tuvojas." "Putenis nerimstas." "Rīt 05.01.2017. Rīgā arī darbosies puteņa biļetes." Un tā kā atvainojās vai nu par puteni, vai nu par brīvbiļetēm autovadītājiem: "Paldies par sapratni!"
Šķiet gandrīz vai simboliski, ka tieši "lielā puteņa" dienā, trešdien, Valsts policija neņēma vērā Ušakova preventīvo pateicību par "sapratni" un paziņoja, ka tā dēvētājā nanotehnoloģiju afērā rīdziniekiem izkrāpti 400 tūkstoši eiro. Kupenu rakšanā laikam aizņemtais pilsētas priekšnieks bilda, ka vēl nevarot to komentēt.
Naudas putenis
Vasarā Rīgas ielu masveida uzrakšana bija iemesls jokiem, ka Ušakovs bloķējot pilsētas centru, lai apgrūtinātu NATO tehnikas pārvietošanos kara gadījumā. Tagad piesnigušajās ielās droši pārvietoties prastu nudien tikai specvienības un tanki. Tomēr īstais iemesls gan nevarībai pret sniegu, gan drudžainajai ielu rakšanai laikam gan ir banālāks — naudas apgūšana kā domes apsaimniekotāju brigādes prioritāte, kam ielu bruģēšana vai tīrīšana ir tikai līdzeklis galvenā mērķa īstenošanai.
Katru ziemu Rīgā notiek "cīņa pret sniegu", kā pašvaldības avīzes portāls Riga.lv pirms diviem gadiem janvārī nodēvēja ikdienišķo ielu tīrīšanas darbu. Tomēr "ir bijušas pat tādas reizes", kad "nav izdevies pievarēt laikapstākļu izraisītās sekas" un "Nilam Ušakovam bija jāsasauc visu par sniega tīrīšanu atbildīgo uzņēmumu vadītāji uz nopietnu sarunu", pašvaldības pīāristi toziem dramatiski vēstīja. "Galvaspilsētas vadītājs apsolījis, ka gadījumā, ja ielas tiks koptas tikpat pavirši kā līdz šim, pilsēta pārtrauks ceļu tīrīšanu uzticēt šiem uzņēmumiem."
Tas bija aizpērn. Bet arī šoziem ielas Rīgā kopj tikpat pavirši. Un, ja nu kaut ko var pilnīgi droši prognozēt — arī nākamziem kops tikpat pavirši kā līdz šim. Vienīgā atšķirība no šā gada un citiem iepriekšējiem būs, ka tam iztērēs vēl vairāk rīdzinieku nodokļos maksātās naudas.
Rīgas budžets šim gadam ir lielākais kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas — izdevumi plānoti 895 miljonu apmērā. Tas ir par 50 miljoniem vairāk, nekā bija pirmskrīzes pēdējā "treknajā", 2008. gadā. Budžeta ieņēmumi būs lielāki nekā jebkad — 866 miljoni. Taču Rīgas apsaimniekotājiem ar to ir par maz — ir taču pašvaldību vēlēšanu gads! —, un vēl 29 miljonus viņi aizņemsies. Rīgā atkal ir "treknie gadi", secināts žurnāla "Ir" šonedēļ publicētajā Rīgas pašvaldības ieņēmumu un izdevumu analīzē.
Tātad arī aizkulišu sarunas Rīgas domē ar "atbildīgo uzņēmumu" un citu naudas apgūšanā iesaistītu struktūru vadītājiem acīmredzot būs tikpat nopietnas kā, piemēram, 2013. gadā par "nanoūdeni", ko it kā iepirka Rīgas kupenās izdzīvojušā sabiedriskā transporta mazgāšanai.
Kā zagt
Shēma, par kuru 2015. gada februārī pastāstīja TV3 raidījums "Nekā personīga", ir kā no rokasgrāmatas "Kā pašvaldībā nozagt naudu". Tā pamatos ir ļoti vienkārša — pašvaldības uzņēmums (šajā gadījumā "Rīgas satiksme") noslēdz līgumu ar kādu uzņēmumu (celtniecības uzņēmumu "MJ partneri") par preces (šajā gadījumā — "nanolīdzekļu") iepirkšanu, bet šis uzņēmums līgumā paredzētās dārgās preces vietā piegādā lētu (šajā gadījumā — parastu ūdeni). Naudu sadala shēmas dalībnieki.
Shēmas detaļas gan ir sarežģītākas, jo ir dažādas likumu un noteikumu prasības, kuras jāapiet, un vismaz daļai afērā iesaistīto jāzina, ko viņi dara, proti, ka zog.
Lai nebūtu jārīko publisks konkurss, līguma cena bija maksimāli atļautā, par kādu var rīkot publiski neizsludinātu cenu aptauju, — 280 tūkstoši latu plus PVN. Celtniecības uzņēmums "MJ partneri", kuram nebija nekāda sakara ar kādām nanotehnoloģijām, bija tikai starpnieks, kas slēdza līgumus ar citiem uzņēmumiem par preces piegādāšanu. Tā kā smalkos mazgāšanas līdzekļus patiesībā nepirka, nācās viltot rēķinus, lai izskatās, ka tie ir pirkti un ka ir maksāti nodokļi.
Līgumu ar starpniekfirmu parakstīja "Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens. "Nanolīdzekļu" aizstāšanu ar ūdeni palīdzēja īstenot "Rīgas satiksmes" tehniskās kontroles daļas priekšnieka vietnieks Vjačeslavs Stunžāns, kuram piederošā firma "RS Baltic" tikmēr piegādāja arī parastos mazgāšanas līdzekļus paša darbavietai "Rīgas satiksmei", tāpēc blēdība palika nepamanīta veselu gadu, līdz Valsts ieņēmumu dienestam radās aizdomas par krāpšanos ar nodokļiem.
Pēc afēras nonākšanas presē "Rīgas satiksmes" priekšnieks Bemhens lika sākt dienesta izmeklēšanu, kurā nekādus pārkāpumus neatklāja. Ušakovs paziņoja, ka darījuma publiskošana esot netīras politikas un žurnālistikas piemērs.
Arī Valsts policija un KNAB nevēlējās sākt izmeklēšanu. Tomēr Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra atcēla VP lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu.
Katrs rīdzinieks ir "misters 20%"
Policija tagad ir paziņojusi, ka trim personām piemērots aizdomās turamo statuss, vēl viena ir "persona, pret kuru sākts kriminālprocess". Kamēr viņu uzvārdus un citu izmeklēšanā līdz šim atklāto policija neizpauž, ir vērts pievērst uzmanību shēmā svarīgākajam — izkrāptās naudas sadalīšanas principiem. Rīdziniekiem jāzina, kā zog viņu naudu.
"Nekā personīga" rīcībā esošie afēras dalībnieku sarakstes e–pasti rāda, ka 3% no izkrāptās summas vajadzēja saņemt starpniekiem, 10% palika ūdens piegādātājiem, kuri pārējo summu pārskaitīja uz ārzonu uzņēmumiem Ķīnā. Pēc tam jau skaidrā naudā izņemto atlikumu plānoja dalīt starp Stunžānu un personām ar segvārdu "Apdrošinātāji". (""Apdrošinātājiem" 25% no visas summas tīrā veidā no kopējās līguma summas," bija norādīts vienā no e–pastiem.) NP zināja teikt, ka ar "apdrošinātājiem" domāta akciju sabiedrība "Baltijas Apdrošināšanas nams", kuras lielākais akcionārs un padomes priekšsēdētājs ir Ušakova padomnieks Ēriks Teilāns.
Šī ir tikai viena shēma vienā pašvaldības uzņēmumā. Taču uzņēmums "Rīgas satiksme" ir viens no lielākajiem Rīgas budžeta ēdājiem — šogad tas apgūs 97 miljonus jeb vairāk nekā desmito daļu no visiem pašvaldības plānotajiem izdevumiem.
Žurnāls "Ir" aprēķinājis, ka katrs piektais iedzīvotāju ienākuma nodoklī Rīgā samaksātais eiro pazūd "Rīgas satiksmes" caurajā kabatā. Varbūt iesauka "misters 20%" jebkuram rīdziniekam piedien labāk nekā Ušakova vietniekam Andrim Amerikam? "Rīgas satiksmē" lietotais modelis Rīgas pašvaldībā droši vien nav universāls, tomēr Amerikam vai jebkuram citam no domes nomenklatūras šī palama varētu šķist pārāk pieticīga. Un arī šajā vienā shēmā izgrozītie 400 tūkstoši viņiem laikam taču ir sīknauda.
Būtiska budžeta izdevumu ailīte šogad ir "Dienvidu tilta celtniecības izdevumu segšana" — 54 miljoni. Joprojām turpinām maksāt par "sociāldemokrātiskā" Ušakova tikpat "sociāldemokrātiskā" priekšteča Gundara Bojāra domes darboņu bezkaunīgi dārgo projektu. Bet pilsētas kopējais parāds sasniedzis 885 miljonus (šogad kredītu procentu nomaksai aizies 22 miljoni rīdzinieku naudas). Taču tā ir jau "apgūta" nauda, un Ušakovs tagad steigā bīda pilsētas satiksmes infrastruktūrai faktiski bezjēdzīgo, toties 100 miljonu vērto Kapu tramvaja projektu. "Šo iespēju vienkārši nedrīkst palaist [garām]," viņš uzstāj.
Paldies Ušakovam, ka tādu darbu gūzmā atrod laiku pateikties par mūsu sapratni. Saprotam, ka tīrīt ielas nav tik izdevīgi kā mūsu kabatas.