Ministrs: Lietuvai nāksies atgūt projekta "Rail Baltica" īstenošanas gaitā cietušo reputāciju
Domstarpības par "Rail Baltica" projektu sākās, kad tika saskaņota dzelzceļa trase no Kauņas līdz Latvijas robežai.
Lietuvai nāksies atgūt reputāciju, kas Baltijas valstu kopīgā projekta "Rail Baltica" īstenošanas gaitā cietusi no nespējas vienoties, un ar darbiem pierādīt, ka tā nekavē šo projektu, trešdien norādījis jaunās valdības satiksmes ministrs Roks Masjulis, ziņo aģentūra LETA.
"Pirmā lieta, kas būtu labojama, ir Lietuvas reputācija. Daļēji varbūt pamatoti, bet — esmu pārliecināts — daļēji arī nepamatoti Lietuva tika vainota "Rail Baltica" bremzēšanā," viņš sacījis intervijā ziņu aģentūrai BNS.
"Mēs iekšēji nespējām pilnībā vienoties — ministrija konfliktēja ar [Lietuvas valsts dzelzceļa kompāniju "Lietuvos geležinkeliai"], tā savukārt nocietinājās kā cietoksnis, un mēs Lietuvā neizpildījām savus mājas darbus, lai uz ārpusi izskatītos spēcīgi."
Ministrs norādījis, ka uzdos "Lietuvos geležinkeliai" un ministrijas darbiniekiem atjaunot valsts reputāciju un pierādīt, ka Lietuva šai projektā piedalās korekti. "Ja mums kaut kur nebija taisnība, to noteikti nevajag slēpt un aizpūderēt, bet no "Lietuvos geležinkeliai" un ministrijas darbiniekiem prasīšu, lai Lietuvas reputācija tiktu atjaunota, lai mēs ar darbiem, nevis vārdiem pierādītu, ka mēs šīs lietas darām, lai nedotu ieganstu mūs kaut kur vainot, lai tieši mēs būtu tie, kuri ieņem pirmās pozīcijas, un lai pēc mums varētu līdzināties," viņš izteicies.
Domstarpības par "Rail Baltica" projektu sākās, kad tika saskaņota dzelzceļa trase no Kauņas līdz Latvijas robežai. Lietuva vēlējās, lai projekts ietvertu arī atzaru no Kauņas līdz Viļņai. Šis jautājums izraisīja daudz diskusiju, bet Lietuva savu panāca. Vēlāk nesaskaņas izraisījās par Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" dibināšanu — Lietuva sākotnēji vispār pretojās tā izveidei, vēlāk gan piekrita, taču pieprasīja, lai pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par paveiktajiem darbiem paliktu Lietuvā, nevis Latvijā.
Vienošanos jautājumā par PVN un publisko iepirkumu modeli valstīm izdevās panākt vēlāk, nekā plānots, —tikai šā gada septembrī, tomēr arī pēc tam turpinājās strīdi un "Lietuvos geležinkeliai" nevēlējās parakstīt līgumu par projekta finansēšanas un izpildes modeli. Toreizējais "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Stasis Dailīdka apgalvoja, ka kompānijai šis līgums nav izdevīgs. Lietuvas dzelzceļa uzņēmums visilgāk no deviņām iesaistītajām Baltijas valstu iestādēm vilcinājās parakstīt līgumu, līdz beidzot to parakstīja pēdējā brīdī, kad Eiropas Komisija (EK) izteica brīdinājumu, ka tas varētu apdraudēt Lietuvai paredzēto līdzfinansējumu.
Lietuvai izraisījās arī atklāts konflikts ar "RB Rail" izpilddirektori un valdes priekšsēdētāju Baibu Rubesu. Dailīdka maijā nosauca "RB Rail" par traucēkli kopīgā projekta īstenošanā un Rubesu apsūdzēja, ka viņa nestrādājot visu triju valstu labā.
Jaunais satiksmes ministrs, kas līdzšinējā valdībā vadīja Enerģētikas ministriju, intervijā solījis mediju un tiesībsargāšanas iestāžu uzmanības lokā nonākušo dzelzceļa kompāniju būtiski reformēt.
Kā ziņots, jau pirmajā viņa darba nedēļā tika nomainīta "Lietuvos geležinkeliai" valde un iecelts jauns vadītājs — līdzšinējais Lietuvas valstij piederošā naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operatora "Klaipedos nafta" ģenerāldirektors Mants Bartuška.
Masjulis, kuram jau ir pieredze cīņā ar korupciju uzņēmējdarbībā, izteicis cerību, ka Bartuška sapulcinās profesionāļu komandu, kas spēs likvidēt koruptīvās shēmas uzņēmumā. Tomēr viņš prognozējis, ka šis process nebūs vienkāršs un tam tiks mēģināts likt šķēršļus.
"Zinot, ka tiek skartas lielas intereses, lielas finanšu plūsmas, nav šaubu, ka pretestība būs. To paredzam, vērojam situāciju un redzēsim, no kuras puses nāk šī pretestība un kas ir tie oponenti, kuriem nepatīk caurskatāmība, pārkārtošana un darbs valsts labā," izteicies ministrs. Kā uzsvēris Masjulis, dzelzceļa kompānijas partneriem Krievijā un Baltkrievijā viņš grib nodot ziņu, ka tā arī turpmāk būs tiem uzticama partnere un pārkārtojumi būs galvenokārt iekšēji. "Ārējā telpā "Lietuvos geležinkeliai" centīsies tikai uzlabot sadarbības apstākļus, īpaši ar Baltkrievijas partneriem, kuri Lietuvai ir ļoti svarīgi," viņš piebildis.
Ministrs arī izteicis apņemšanos vienoties ar Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" kontrolēto Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumu "Orlen Lietuva" par dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifiem.