Kanāda un Polija uz Latviju, iespējams, nosūtīs bruņumašīnas un tankus
Latvijas Aizsardzības ministrija sabiedroto plānus atteikusies komentēt
Kanāda nākamgad Latvijas drošības stiprināšanai uz starptautisko bataljonu, iespējams, nosūtīs arī bruņumašīnas "LAV 6.0". Savukārt Polija varētu nogādāt tankus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) sabiedroto plānus aģentūrai LETA atteikusies komentēt, lai gan septembra sākumā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) apliecināja, ka Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos arī smagā bruņutehnika. Tobrīd viņš plašāk nekomentēja, kāda tehnika ieradīsies.
Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā "Atlantic Resolve" uzturas iesaistītie ASV spēki.
Tie jau kopš 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas rotācijas kārtībā nodrošina pastāvīgu savu karavīru klātbūtni mūsu valstī. ASV spēki nereti rotācijas kārtībā nodrošina arī smagās bruņutehnikas klātbūtni. Tāpat ASV uz Latviju iepriekš bija atvedušas arī helikopterus, un, kā AM paspārnē izdotajam žurnālam "Tēvijas Sargs" atzinis ASV armijas Eiropā komandieris Frederiks Bens Hodžs, kurš nesen viesojās vizītē Latvijā, ASV plānojot arī nākotnē šeit uzglabāt savu munīciju, savukārt Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē arī nākotnē tiks izvietoti ASV helikopteri.
Zināms, ka atsevišķi no bataljona un minētajiem ASV spēkiem no 2017.gada aprīļa Latvijā būs tā saucamā Višegradas valstu rota, kuras sastāvā būs Slovākijas bruņoto spēku mehanizēta vienība. To nesen Slovākijas bruņoto spēku komandieris Milans Maksims apliecinājis savam Latvijas kolēģim Raimondam Graubem.
Jau ziņots, ka Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos 455 Kanādas karavīri, nesen Ādažu bāzē žurnālistiem pastāstīja Kanādas bruņoto spēku komandieris Džonatans Vānss. Plānots, ka karavīri sāks ierasties nākamgad pavasarī, ap maiju, un izvietoties plāno līdz agram rudenim.
Pārējās bataljona veidošanā iesaistītās valstis pašas varēs izlemt, cik karavīru sūtīt uz Latviju. Septembra sākumā Latvijā gan notika darba vizīte, kuras laikā vairāk nekā 150 eksperti no Kanādas, Spānijas, Slovēnijas, Itālijas un Polijas bruņotajiem spēkiem ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem pārrunāja Kanādas vadītās daudznacionālā bataljona kaujas grupas izvietošanu Latvijā. Informācija par to, kuras dalībvalstis līdz ar Kanādu veidos kaujas grupu Latvijā, būs zināma pēc aizsardzības ministru sanāksmes oktobrī.
8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas. Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.