Bijusī darbiniece: "Maximas" vadība pēc signalizācijas mudināja darbiniekus palikt vietās
Tiesa pēc divu mēnešu pārtraukuma atsāk izskatīt Zolitūdes traģēgijas krimināllietu
Pēc ilgstošas signalizācijas skanēšanas Zolitūdes traģēdijas dienā lielveikalā "Maxima Latvija" Priedaines ielā uz vietas esošā vadība mudināja darbiniekus palikt savās vietās, jo "viss bija pārbaudīts un kārtībā". Tā šodien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, kur pēc divu mēnešu pārtraukuma atsāka izskatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, stāstīja kāda cietusī - bijusī "Maximas" darbiniece, vēsta aģentūra LETA.
Cietusī pieteica 3000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Sieviete norādīja, ka ap plkst.17 pēcpusdienā ilgi skanēja signalizācija - pēc viņas domām, apmēram 20 minūtes. Cietusī skaidroja, ka veikala vadība aicināja darbiniekus palikt darba vietās, jo viss ticis pārbaudīts un bijis kārtībā. Viņa sacīja, ka signalizācija lielveikalā skanēja arī pirms traģēdijas dienas.
Liecinieks no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sacīja, ka arodbiedrība ieteica pieteikt morālo un mantisko kompensāciju, tā pieteikta 10 000 eiro apmērā. Viņš ieradās lielveikalā pēc otrā sagruvuma. Lai gan viņam tajā dienā bija brīvdiena, vīrietim nācās strādāt. Negadījuma rezultātā, likvidējot otrā nogruvuma sekas, glābējs guva muguras traumu. Viņš gan piebilda, ka pildīt dienesta pienākumus gūtā trauma viņam netraucē, taču nodarboties ar brīvo cīņu vairs nevar.
Vēl viens cietušais lietā bija pieteicis 10 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Viņš bija ar savu draudzeni iegājis lielveikalā "Maxima" pēc treniņa. Miesas bojājumus nogruvuma rezultātā vīrietis neguva. Viņš nevarēja atcerēties, cikos abi iegāja veikalā, bet bija jau tumšs. Taujāts, vai todien veikalā kaut kas bija citādi, cietušais vienīgi norādīja, ka bija mazāk cilvēku nekā citās dienās. Kad notika nogruvums, viņam sākumā likās, ka tas bija sprādziens, jo tas bija "pēkšņs, skaļš".
Kāda cietusī lietā pieteica 10 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Viņa bieži apmeklēja "Maxima" lielveikalu, jo strādāja fitnesa klubā, kur devās ar draugu - arī šodien liecības sniegušo cietušo. Viņa sacīja, ka, iespējams, ieradās "Maxima" kādas 7-10 minūtes pirms nogruvuma. Jaunā sieviete norādīja - viņai nešķita, ka būtu kādas liecības par draudošu jumta iebrukšanu.
Cits cietušais pieteica 100 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī vairāk nekā 60 000 eiro materiālo kompensāciju par negūto peļņu VUGD - viņš devās izdienas pensijā traģēdijā gūto traumu dēļ. Viņš bija ieradies notikuma vietā jau pēc pirmā iegruvuma, bet traumas guva otrā nogruvuma laikā. Pēc vairāk nekā trīs stundām cietušais tika atrakts un hospitalizēts. Vīrietim gadu bija slimības lapa, pēc tam nosakot darba nespējas 3.grupu uz gadu. Pagājušā gada augustā viņam bija sirds operācija.
Liecības sniedza vēl viena "Maximas" darbiniece, kura veikalā Priedaines ielā strādāja no tā atvēršanas. Viņa stāstīja, ka daži pircēji signalizācijas laikā pameta veikalu, bet viņai "pat nebija domas kādam pajautāt, ko darīt". Pēc viņas domām, signalizācija sāka skanēt īsi pēc plkst.16 un skanējusi ļoti ilgi. Viņa liecināja, ka neviens veikalā darbiniekiem nepateica, ko darīt, un viņi netika evakuēti. Arī viņa apgalvoja, ka signalizācija lielveikalā bija skanējusi gana bieži.
Šodien tika paziņots, ka "Maximai" papildu aizstāvību nodrošinās advokāts Aleksands Berezins.
Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Tie ir būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būveksperts Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, ko skata Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta arī "Maximas" darbiniece Inna Šuvajeva. Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.