KNAB sola rīkoties pēc Strīķes izteikumiem LTV
KNAB jau esot tiesvedības par daļu no intervijā paustās informācijas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nepiekrīt biroja darbinieces Jutas Strīķes paustajam Latvijas Televīzijas raidījumā "1 pret 1", solot izvērtēt viņas sniegto informāciju un attiecīgi tam rīkoties.
KNAB ieskatā, Strīķe, kas ir biroja korupcijas apkarošanas bloka vadītāja, raidījumam paudusi nepatiesu, nepamatotu un faktiskai situācijai neatbilstošu informāciju gan par KNAB un tā priekšnieka darbību, gan par citu valsts iestāžu darbu un sadarbību, aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāve Laura Dūša.
KNAB atgādina, ka jau 2015.gada martā par doto uzdevumu nepildīšanu ir iesniedzis prasību tiesā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar Strīķi. Tiesas sēde nozīmēta 20.aprīlī, līdz ar to KNAB uzskata, ka "tendenciozā sabiedriskās domas ietekmēšanas kampaņa, ceļot neslavu augstām valsts amatpersonām, iespējams, saistīta ar personisko ieinteresētību".
"Tuvākā laikā KNAB apkopos informāciju par nepatiesi sniegtiem faktiem attiecībā uz KNAB un lems par turpmāko rīcību, ņemot vērā, ka KNAB šobrīd ir tiesvedības par daļu no intervijā paustās informācijas, kurās KNAB jau ir iesniedzis pierādījumus," norāda Dūša.
Strīķe pieļāva, ka prokuratūra šādu pozīciju izvēlējusies, jo tā ir vieglāk un tas ļauj izvairīties no atbildības. Turklāt situāciju vēl sliktāku padarot, piemēram, ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera reizēm pāragrie komentāri, vēl pirms laika "pasludinot spriedumu" un norakstot kā bezcerīgas atsevišķas KNAB sāktās izmeklēšanas.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina pavēstīja, ka Strīķe bija izmantojusi savas tiesības paust viedokli ne tikai par ģenerālprokuroru, bet arī par Valsts prezidentu, Saeimu, Valsts kontroli, uzraugošajiem prokuroriem un citām personām.
Kalnmeiers neuzskata par nepieciešamu komentēt šos izteikumus un apgalvojumus, jo katrai personai ir tiesības uz uzskatu par sava viedokļa pareizību.
Kā ziņots, Strīķe Latvijas Televīzijas raidījumam pauda viedokli, ka KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks faktiski ir iznīcinājis KNAB.
Strīķes vērtējumā, tā vietā, lai cīnītos pret korupciju, KNAB Streļčenoka vadībā tagad vēršas pret tiem, kuri ķer korumpantus, rosinot pret viņiem disciplinārlietas un dažus arī atlaižot. Šo darbinieku vietā tiekot mēģināts ielikt "hibrīdierēdņus", kuri tikai deldētu krēslus un īsti nestrādātu.
Strīķe izteicās, ka tagad par KNAB galveno korupcijas apkarotāju esot iecelts Jānis Roze, kuru neviens neesot īsti redzējis un nezinot, ko viņš dara.
Pēc Strīķes vārdiem, Streļčenoka darbošanās mērķis pašlaik esot atlaist vairākus darbiniekus, bet viņas mērķis - cīnīties par taisnīgumu.
Strīķe atkārtoti kritizēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas atbalstītos KNAB likuma grozījumus, kas pavērtu plašākas pilnvaras KNAB vadītājam.
Korupcijas apkarotāja kritizēja, ka atbalsta augsta līmeņa korupcijas apkarošanai trūkst arī no prokuratūras, kura pēdējos gados ir izvēlējusies būt par korupcijas lietu uzraugu, nevis palīdzēt izmeklēšanā.
Strīķe nesniedza skaidru atbildi, vai šā gada rudenī ir gatava kandidēt uz KNAB vadītāja amatu. Viņa izteicās, ka nelolo cerības iegūt Saeimas vairākuma uzticību.