AI: Pasaulē pasliktinās situācija cilvēktiesību jomā

Ikgadējā ziņojumā cilvēktiesību organizācija „Amnesty International" konstatē situācijas pasliktināšanos daudzās valstīs

Pagājušajā gadā, kas bijis pārpilns ar vardarbību, konfliktiem, krīzēm un katastrofām, starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija „Amnesty International" (AI) savā ikgadējā ziņojumā, kas tiks publiskots trešdien, konstatējusi situācijas pasliktināšanos daudzās pasaules valstīs, ziņo Dw.de.

Lai arī pozitīvu jaunumu bijis maz, organizācijas Vācijas nodaļas ģenerālsekretāre Semina Kaliskana teica, ka par labu vēsti uzskata faktu, ka pērn vēl četras valstis - Grieķija, Kipra, ASV un Īrija - izveidoja viendzimuma laulību tiesisko bāzi. Tāpat par pozitīvu vēsti viņa nosauca to, ka desmitiem tūkstoši vācu brīvprātīgo sniedza un joprojām sniedz palīdzību bēgļiem.

Pie sliktajām ziņām Kaliskana nosauca AI statistiku - 2015.gadā organizācija 122 valstīs reģistrējusi spīdzināšanu, 57 valstu cietumos atrodas citādi domājoši cilvēki vai tie, kuri piedalījušies pret valdību vērstos protestos, vismaz 157 cilvēktiesību aizstāvji ir nogalināti vai miruši ieslodzījumā. Divās trešdaļās no 160 valstīm, kas uzskaitītas AI ziņojumā, valdības ierobežojušas vārda un preses brīvību. Ziņojumā uzsvērts, ka pērn situācija vārda brīvības jomā turpināja pasliktināties Krievijā, „valstij ieviešot tiešu kontroli un pašcenzūru" masu informācijas līdzekļos.

Ziņojumā Krievija kritizēta arī par nevalstisko organizāciju darbības ierobežošanu un tā sauktā „ārvalstu aģentu" saraksta izveidošanu, kurā iekļautas jau 111 nevalstiskās organizācijas Krievijā. Turklāt tiesas ceļā neviena no tām nevarēja iebilst pret šādu valsts rīcību.

Organizācija reģistrē arī cilvēktiesību pārkāpumus Krievijas okupētajā Krimā. AI eksperte Eiropas un Centrālās Āzijas valstu lietās Marija Lukasa teica, ka īpaši lielai diskriminācijai pakļauti Krimas tatāri, pret kuriem tiek ierosinātas politiski motivētas lietas.

Ne viss ir kārtībā cilvēktiesību aizstāvības jomā arī Eiropas Savienībā. Kaliskana uzsvēra, ka, piemēram, Polijā pērnā gada novembrī pēc jaunās valdības iniciatīvas tika pieņemti tādi likumi, kas „rada nopietnus draudus varas dalīšanas principa pastāvēšanai un vārda brīvībai".

AI arī uzskata par nepareizu līdz maijam pagarināt ārkārtas stāvokļa režīmu Francijā. Kā zināms, to ieviesa pēc teroraktiem Parīzē pērnā gada novembrī. „Katrai valstij, protams, ir tiesības ārkārtas situācijā pieņemt ārkārtas lēmumus," teica Kaliskana. „Taču tiem vienmēr jābūt adekvātiem, bet Francijā tā nav." Pēc AI datiem, ārkārtas situācijas režīma ieviešanas laikā Francijā notikuši vairāk nekā trīs tūkstoši kratīšanu, daudzos gadījumos - bez iemeslu paskaidrošanas un ar pārmērīgu spēka pielietošanu.

AI satraukumu rada arī Vācija un tā likumdošana, kas tiek pieņemta, lai ierobežotu patvēruma meklētāju plūsmu. Kā ilustrāciju Vācijas attieksmei pret bēgļiem pērnā gada septembrī AI pārstāve minēja kancleres Angelas Merkeles cerību pilno frāzi „Mēs tiksim galā" („Wir schaffen das"). „Taču tās Angelas Merkeles vairs nav," paziņoja Kaliskana. „2016.gada februārī kanclere ar šo frāzi domā pavisam kaut ko citu - Vācijas spēju radikāli samazināt bēgļu pieplūdumu, tai skaitā arī ar cilvēktiesību pārkāpumiem."

AI uzskata par nepieļaujamu to, ka Vācijas valdība gatavojas par drošas izcelsmes valstīm pasludināt Maroku, Tunisiju un Alžīriju.