Bez politiskās gribas padomju mantojuma izpēte nenotiks

Kāpēc VDK izpētes komisija gadu pēc izveides joprojām nevar uzsākt darbu?

Pagājis gads, kopš izveidota VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisija, taču darbu tā joprojām nav spējusi uzsākt, jo nav saņēmusi nedz finansējumu, nedz pieeju daļai pētāmo dokumentu, kas glabājas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās. Sākotnēji komisiju pārraudzīja Izglītības un zinātnes ministrija, vēlāk tā tika nodota Tieslietu ministrijai, un nu izdevies vienoties, ka Tieslietu ministrijas virsuzraudzībā komisija turpinās darbu Latvijas Universitātes paspārnē.

Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris ir pārliecināts, ka notiek apzināti centieni kavēt komisijas darbu.

''Ja Ministru prezidente Laimdota Straujuma šī gada martā nebūtu piedāvājusi VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas organizācijas jautājumu sakārtot viņas vadībā, dienu vēlāk mēs būtu atkāpušies," saka Kangeris.

Kangers ne uz vienu konkrētu personu kā procesa kavētāju norādīt nevēlas, taču mudina aizdomāties, ka ne Inas Druvietes, ne Mārītes Seiles vadībā Izglītības un zinātnes ministrija nevēlējās risināt ar VDK izpētes komisiju saistītos jautājumus, ''kaut Druvietes kundze šo jautājumu kārtošanu bija apzināti uzņēmusies".

Savukārt Tieslietu ministrija, kas komisijas virsvadību pārņēma no Izglītības un zinātnes ministrijas pagājušā gada novembra beigās, ''vēlējās uzspiest savu zīmogu, nosakot savu komisijas administratīvo formu, patvaļīgi izslēdzot no komisijas locekļus un parādot vēlmi kontrolēt pētniecību, nemaz nerunājot par propagandas kampaņām, ko pret izpētes komisiju izveda Tieslietu ministrija un tai pietuvināti darbinieki''. ''Ja nav ne Saeimā, ne valsts pārvaldē politiskās gribas risināt VDK dokumentu izpētes jautājumus, tad arī nav jābrīnās, ka mīņājamies uz vietas," VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas simpozijā ''Divdesmit piektais gads bez VDK?" 20.augustā sacīja Kangeris.

No 14 komisijas locekļiem, kas tika apstiprināti darbam pirms gada, palikuši 10 - Kristīni Jarinovsku, Bonifāciju Daukštu un Solveigu Krūmiņu-Konkovu no komisijas izslēdza Ministru kabinets, bet Ritvars Jansons aizgāja brīvprātīgi, jo sāka darbu Saeimā. ''Komisijas sastāvs ir izjaukts, un tās darbības spējas mazinājušās," atzīst priekšsēdis.

Viens no iemesliem, kāpēc komisija joprojām nevar sākt darbu, ir likumdošana.

Kangeris skaidro: ''Ja valsts veido komisiju, tad likumā vai citos tiesiskajos aktos būtu skaidri un nepārprotami jānosaka komisijas finansēšana, pakļautība un piederība kādai institūcijai, komisijas pilnvaras. Nevar būt tā, ka komisijai pašai jāizcīna līdzekļi un jāturpina vēl cīnīties ar atsevišķām ministrijām un iestādēm par pieejamību VDK dokumentiem."

Pētniekiem nav iespēju piekļūt agrākās VDK datubāzei ''Delta", jo tā glabājas SAB telpās. Dokumentu atrašanās vieta automātiski noteic, ka tas ir valsts noslēpums, kuram pieeja ir liegta, lai gan dokumenti pēc to satura būtu jāiekļauj izpētes komisijas darbā.

Komisijas darbs turpmāk noritēs Latvijas Universitātes paspārnē, taču tās jaunais rektors Indriķis Muižnieks savā komandā aicinājis vairākus cilvēkus ar politisko ''bagāžu", tostarp kā prorektore strādās bijusī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, un biroju vadīs bijusī tieslietu ministre Baiba Broka.

Kangeris nesaskata, ka šāds lēmums varētu radīt draudus un politisko spiedienu uz komisijas darbu: ''Ina Druviete sākotnēji [kā izglītības un zinātnes ministre] solīja atbalstu. Kāpēc viņa beigās kļuva bezdarbīga, es nevaru pateikt. Viņa netika par jaunu ievēlēta nākamajās vēlēšanās, varbūt vainīgi bija personīgie aspekti."

Arī Muižnieks uzskata, ka politisko partiju pārstāvji komisijas darbu neietekmēs: ''Komisijas buksēšana drīzāk bija ierēdniecības, ne [Inas] Druvietes vaina." Viņš nesaskata, ka kādus draudus varētu radīt tas, ka Baibai Brokai savulaik tika liegta pieeja valsts noslēpumam, jo, viņaprāt,''tas nav nekādi saistāms ar VDK lietām, [..] Mēs nevēlamies iesaistīties politiskās manipulācijās."

Simpozijā juriste Kristīne Jarinovska, kura tika izslēgta no komisijas kvalifikācijas un motivācijas trūkumu, kā to pamatoja TM, aicināja aizdomāties, ka ir pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi, kas bija dokumentu noslepenošanas termiņš, tāpēc vismaz pētniekiem un žurnālistiem būtu jārada iespēja ar tiem iepazīties. Viņa pieļauj, ka viens no datu sargāšanas iemesliem varētu būt kādreizējo VDK aģentu pārvilināšana darbam Latvijas Republikā, retoriski vaicājot: ''Ja šos cilvēkus turpina izmantot drošības sistēmas, vai tas ir ētiski? Tā būtu šo cilvēku šantāža."

Latvijas nacionālā arhīva eksperts Ainārs Bambals simpozijā skaidroja, ka VDK dokumenti, kuri būtu jāpēta komisijai, šobrīd glabājas vairākās vietās. Valsts arhīvā glabājas par sevišķi bīstamiem pretvalstiskiem noziegumiem tiesāto personu krimināllietas, kartotēkas, filtrēto personu lietas, iznīcinātāju bataljonu kaujinieku lietas un nacionālo partizānu kartotēka. Iekšlietu ministrijā atrodas LPSR un PSRS VDK pavēles, instrukcijas un mācību materiāli. Totalitārisma seku dokumentācijas centrā glabājas operatīvie un aģentūras materiāli, Policijas koledžā - LPSR VDK bibliotēka.