Mājas, kas iederas piejūras ainavā

Engures novada uzņēmuma Firsthouse celtās ēkas atrodas jūras tuvumā — Kārlis Kozlovskis un Aigars Grāvītis kopēju uzņēmumu veidoja ar nolūku taisīt mājas, kas iederas ainavā ar priedēm, smilgām un tālumā zilgojošu ūdeni

Braucot cauri Kurzemes un Vidzemes piejūras ciematiem, starp 90. gados uzslietām muižām un padomju laiku mājelēm, koka būdām ar neskaitāmām piebūvēm un gaumīgām vasarnīcām izceļas dažas savā vienkāršībā brīnišķīgas būves — pelēkas koka mājas. It kā nekas īpašs, bet, caurbraucot Ragaciemam, palūkojieties uz veikalu Satikšanās vieta Skudras. Tas šeit piestāv! Pelēkais nams rada sajūtu, ka esam te savējie. 

Ideja par šādām mājām radusies arhitektam Kārlim Kozlovskim un viņa domubiedram Aigaram Grāvītim, kuri pirms gandrīz trim gadiem izveidoja uzņēmumu Firsthouse. Viņu klientiem gan jārēķinās, ka šo māju ārējā apdarē pieļaujamas tikai divas krāsas: pelēkā un baltā. Kāpēc tā?

Uz viena viļņa

Kārlis atklāti saka — viņam nepatīk daudzi privātmāju rajoni, kuros katra māja celta atšķirīgā arhitektoniskā stilā, līdz ar to nav nekādas kopainas. Viņaprāt, pašvaldībām būtu jānosaka, kādā stilā noteiktā rajonā jāceļ jaunās mājas. «Bet esmu arhitekts, nevaru to mainīt, izdodot rīkojumus vai pavēles pašvaldībām. Taču vismaz savas mājas varu taisīt smukas. Dzīve mani saveda ar Aigaru Grāvīti, sākām likt savas idejas kopā un celt mājas,» stāsta Kārlis.  

Kārlis un Aigars pazīstami, jo abi dzīvo Engures novadā un aizraujas ar burāšanu. Pirms Firsthouse nodibināšanas 2017. gada sākumā abiem jau bija un joprojām ir savs bizness: Aigars nodarbojas ar siltuma ražošanu, bet Kārlis — ar māju projektēšanu. Bet kopēju uzņēmumu viņi izveidoja ar nolūku projektēt un celt viena stila koka moduļu mājas, kas nebūtu pārlieku dārgas un ko cilvēki varētu atļauties iegādāties kā pirmo māju — tāpēc arī uzņēmumam nosaukums Firsthouse. 

Lai gan pirmajos divos gados uzņēmums vēl nav strādājis ar galvu reibinošu peļņu, Kārlis un Aigars ir pārliecināti — bizness būs! «Kad izveidojām pirmās skices un ievietojām tās jaunajam uzņēmumam izveidotajā mājaslapā, redzējām lielu interesi. Dizains cilvēkiem patīk. Patīk tieši pelēkais ar baltu,» paskaidro Kārlis. Firsthouse ēkas no visām citām koka moduļu mājām atšķiras ar šo askētisko fasādi.  

«Tā skaitās šķūņa arhitektūra,» puspajokam saka Kārlis. Sākumā iecerēts mājas celt nevis no pelēki krāsotiem, bet saulē nomelnējušiem dēļiem, kādi ir pirms daudziem gadiem celtiem, nekrāsotiem malkas šķūņiem. Bet, lai svaigi zāģēti, gaiši dēļi saulē nomelnētu, jāgaida divi gadi. «Uzkrāt pietiekami daudz koka materiālus nevaram, un arī gaidīt, līdz tie kļūst pelēki, nevaram. Tāpēc nolēmām krāsot ar tādu pelēku krāsu, kas pietuvināta saulē nomelnējuša dēļa krāsai. Pēc desmit gadiem krāsa jau būs saēdusies ar dēļu dabisko toni,» skaidro Kārlis. «No ražošanas viedokļa mums arī vieglāk ražot vienas krāsas mājas, jo vajadzīgas tikai divu krāsu bundžas. Zviedru koka mājas pazīstamas sarkanās krāsas dēļ, turpretim, mūsuprāt, latviešu mājas būtu atpazīstamas ar pelēko krāsu.»

Pirmajos divos gados moduļu mājas pasūtījuši gan uzņēmumi kempingu, gan iedzīvotāji mājokļu ierīkošanai. Visi māju pircēji dzīvo pie jūras, bet viens kempings atrodas pie Babītes ezera. «Nav nevienas mājas, kas būtu aizvesta uz Latvijas vidieni. Mūsu mājas ir Liepājā, Pāvilostā, Saulkrastos, Engurē, Kalngalē un citās piekrastes vietās,» stāsta Kārlis. «Šajās vietās dzīvojošajiem ir priekšstats, ka mājai jābūt tādai, lai tā iederētos ainavā, kurā ir arī jūra un priedes. Mēs ar klientiem esam uz viena viļņa.» Aigars novērojis, ka arvien vairāk cilvēku pārceļas no dzīves pilsētā uz ciematiem, kur vēlas baudīt dabu. Tāpēc mājai jābūt tādai, kas iederas ainavā, nevis padara to maznozīmīgu. 

Otra tendence, ko pamanījuši Firsthouse vadītāji, — tagad cilvēki vairs neceļ māju ar domu, ka tā kļūs par dzimtas namu, ko nodot no paaudzes paaudzē. «Cilvēki dzīvo šodienai, tāpēc nav vērts būvēt Dodžu pili,» saka Kārlis. Kādreiz pagāja pat vairāki gadi, līdz māja tapa gatava, turpretim tagad tas ir dažu nedēļu jautājums.

Vienīgais būvnieks

Lai Kārļa un Aigara izsapņotās mājas izskatītos tieši tādas, kādas viņi iecerējuši, un to būvniecībā tiktu ievērotas likumu prasības un samaksāti visi nodokļi, Firsthouse nodrošina visu celtniecībai vajadzīgo: izstrādā projektu, saskaņo to būvvaldē, izņem būvatļauju un ar savu desmit vīru brigādi uzceļ māju. 

«Mēs esam vienīgais būvnieks. Nav viena brigāde, kas kaut ko izdara, bet slikti, tad nāk nākamā brigāde, kas iepriekšējos celtniekus nolamā un turpina darbus par daudz lielāku naudu. Nabaga klients tik maksā. Mēs jau pašā sākumā vienojamies par vienu summu, noslēdzot līgumu, un mājas cena nemainās,» stāsta Kārlis, kurš atstāj tāda cilvēka iespaidu, kuram patīk skaidrība visās lietās.

Sākumā esot bijusi doma piedāvāt trīs dažādas moduļu mājas un to projektā neko nemainīt. Taču drīz vien Kārlis un Aigars saprata, ka katram klientam ir savas prasības, ikvienā vietā māja izskatās mazliet citādi, tāpēc, piemēram, vienai vajadzīgi lielie logi uz austrumiem, citai — uz rietumiem. Arī celtniekiem interesantāk strādāt, ja ir kaut nelielas izmaiņas.

Aigars uzsver, ka atšķirībā no dažiem citiem uzņēmumiem Firsthouse pircēja rīcībā nodod māju, kurā var izlīmēt tapetes vai nokrāsot sienas un iet dzīvot — tā ir siltināta, ar ūdensvada un kanalizācijas sistēmu, ievilktu elektroinstalāciju un apkures sistēmu. Vairums klientu izvēloties gaisa-ūdens siltumsūkņus, ko var regulēt pat attālināti ar lietotnes palīdzību — tas ir ērti.

Ja jau viss tik perfekti, kāpēc nevarētu gādāt arī par iekštelpu apdari? Nē, tomēr esot sarēķināts, ka iekšdarbiem mājas īpašniekam izdevīgāk algot vietējos meistarus. «Mums ir jāmaksā par transportu no Milzkalnes, kur dzīvojam, līdz mājas celtniecības vietai, turklāt jāsedz strādnieku dzīvošanas izdevumi,» skaidro Kārlis. Tiesa, ar juridiskām personām dažkārt uzņēmums esot vienojies arī par iekšdarbu veikšanu, bet privātmāju īpašniekiem tomēr izdevīgāk par tiem parūpēties pašiem. 

Mājas celtniecība no pamatu ielikšanas līdz spāru svētkiem prasa tikai pāris nedēļas. Ātri. Tomēr parasti darbi ieilgst līdz pat diviem mēnešiem. «Katram mājas īpašniekam ir savas prasības. Mēs varam uzzīmēt projektu līdz sīkākajai detalizācijai, bet tikai tad, kad cilvēks ieiet savā mājā, viņš var izdomāt, kur būs griestu un kur — sienas lampas, uz kuru pusi vērsies durvis un kāds būs tualetes pods. Celtnieki uzdod desmitiem jautājumu, un klients apjūk. Tāpēc mēs dodam laiku padomāt,» stāsta Kārlis.

Parasti celtniekiem ziemā mazāk darba nekā vasarā, bet ne Firsthouse brigādei. Aukstajos gada mēnešos tā piejūras ciematiem gatavo sirsniņmājas — kārtīgas koka tualetes ar vandaļdrošu santehniku, izlietni un pat krānu, pie kura no kājām nomazgāt pludmales smiltis. Pasūtītāji ir pašvaldības, kas kāpās grib šādas glītas, pamatīgas mazmājiņas. «Dizains un kvalitāte kā dzīvojamajām mājām. Tagad jau astoto tualetes māju vedīsim pie pircēja,» Kārlis un Aigars norāda pagalmā uz diezgan lielu būvi ar trim durvīm.

Spīts turpināt iesākto

Nostrādājuši nepilnus trīs gadus, Aigars un Kārlis pagaidām vēl nav sajutuši uzvaras garšu. Abi smiedamies stāsta, ka draugu un paziņu saietos citiem ir jaunas mašīnas, viņiem — vecās. «Mums ar Aigaru ir viena problēma — līdzko kāda nauda parādās, izdomājam, kur to vajadzētu ieguldīt. Piemēram, vajag krāsošanas iekārtu. Viss, pērkam! Vai izdomājam, ka pašiem ražot dēļus ir izdevīgāk, nekā tos pirkt. Bet, kad sākam ražot, saprotam — bāc! — nav, kur skaidas likt. Skaidas siltumatdeves ziņā ir neefektīvas. Atkal jāinvestē nauda — granulatorā. Ilgtermiņā tas noteikti atmaksāsies, bet īstermiņā prasa ieguldījumus. Tāpēc mums ir bijušas dienas, kad sēžam un skaitām santīmus,» ar optimismu stāsta Kārlis. Aigars smejas, ka Firsthouse vēl ilgi būs «jaunais» uzņēmums, jo ir garš saraksts, kādās lietās vēl vajadzētu investēt. 

Viena no lielākajām izmaksu sadaļām ir darbinieku algas, taču šis ir uzņēmums, kurā maksā nodokļus no visa nopelnītā. «Mūs šausmīgi tracina tā otra puse,» Kārlis saka par nelegālo nodarbinātību privātmāju celtniecībā. «Privātajā sektorā daudzi celtnieki strādā melnajā zonā un lielās, ka pelna astoņus eiro stundā. Mēs nevaram savam darbiniekam samaksāt astoņus eiro stundā. Bet paskaitiet gada griezumā — melnās zonas strādnieks divas trešdaļas gada pastrādā, bet tad sēž bez darba. Bet mēs kā legāls uzņēmums varam piedalītos pašvaldību īstenotos, Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos, kas mums nodrošina stabilu finansējuma plūsmu. Tie, kuri strādā pelēkajā vai melnajā zonā, šajos projektos nevar pretendēt uz pasūtījumu, bet mēs varam.»

Esot bijuši grūti brīži, kad gribējies uzņēmumu «klapēt ciet», bet tad pie Aigara un Kārļa atbraukuši jauni klienti, šķīlušās atkal idejas un vēlme strādāt. Iedvesmojot arī brigādes strādnieki, kuri nekad nečīkstot, ka par grūtu vai smagu, bet ik pa laikam painteresējas — ko vēl paveikt, kā varētu to vai citu lietu labāk izdarīt. Īpaši Kārlis un Aigars uzteic Jāni Lāci, savu «darbarūķi». «Mūsos ir spītība iesākto darbu nepalaist vējā. Gribam turpināt,» saka Aigars.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
«Mums nenormāli patīk tas, ko darām. Un šķiet, ka arī darbiniekiem patīk viņu darbs,» saka Kārlis. Aigars piebilst, ka ir redzējis strādniekus, kuri, priekšnieku ieraudzījuši, stāv kā mietu norijuši. Viņi gādājot par uzticēšanās pilnu atmosfēru uzņēmumā. «Te kolektīvs ir superīgs,» uzskata Aigars. 

Lielākā kļūda, kas devusi mācību
«Nezinu, no kura gala sākt? Skarbāko? To nevar nevienam stāstīt,» smejas Kārlis. «Lielākā kļūda laikam ir strādāt, pirms tam neaprēķinot, kad darbs sāk radīt finansiālus zaudējumus. Jāmācās to aprēķināt.» 

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
«Pirms kaut ko sākt, jāpārliecinās, ka kārotā tirgus niša ir tukša vai tajā būs iespējams ielauzties,» saka Aigars.

The post Mājas, kas iederas piejūras ainavā appeared first on IR.lv.