Ziņu organisms
Par ziņām esam atbildīgi ar savām sejām, noslēdzot vairāk nekā 20 gadu darbu LNT kanālā, saka ziņu moderatori Ilze Dobele un Andris Auzāns
Restorāna Osīriss sarunu murdoņu un galda piederumu žvadzoņu Andra Auzāna labi nostādītā balss pārdur kā pīķis. Ilggadīgais LNT moderators klasiskajā Rīgas iestādījumā, izrādās, iepriekš ieskrējis tikai vienreiz — lai atstātu kādu sūtījumu. Televīzijas ziņu ēters astoņos vakarā veido netipisku dzīves musturu. «Pat Jāņus pēdējoreiz svinēju kaut kad gadsimta sākumā,» atzīstas sarunas biedrs. Atvaļinājumā centies no rutīnas atslēgties kādā eksotiskā valstī, vienatnē aizrautīgi nodevies fotografēšanai. Šoziem plānos bijusi Mjanma. Vēsts par LNT Ziņu dienesta likvidēšanu braucienu pārbīdījusi nezināmā nākotnē. Latvijā komerctelevīzijas ekrāna seja pēc 25 gadiem ēterā nevar atļauties restarta pauzi, jāmeklē darbs. «Piedāvājumi ir, tikai jāizvēlas,» Andra vārdos jaušams optimisms.
«Bieži esam atteikušies arī no savām un bērnu dzimšanas dienām, Lieldienām un Ziemassvētkiem,» konstatē viņa kolēģe Ilze Dobele. «Parasti Ziemassvētkos katrs vienu dienu paņemam brīvu — viens 24., otrs 25. datumu. Radi un draugi zina — tev ir jāstrādā.»
Sākotnējais ekrāna tandēms bija partneri arī svētdien, 1. decembrī, LNT Ziņu dienesta atvadu pārraidē. Ilze tikšanos Osīrisā izmanto, lai pateiktu paldies Andrim. Uzslavē brīnišķīgos kēksiņus, kādus kolēģis nesis uz darbu jubilejas reizēs, piemin viņa perfekcionismu.
Ilze jauno dzīves piegrieztni piemēro plūstošāk. Paralēli TV darbam 18 gadus trenējusi cilvēku runu, uzstāšanās prasmi. Strādājot mācību uzņēmumā Komunikāciju akadēmija, nākusi uz Osīrisu pusdienot. Viesmīle piedāvā viņas iemīļotos siltos kuskusa salātus, apķeras ap kaklu. Andris jau izvēlējies Vjetnamas vistu, pieber papildus piparus asumam.
Auzānam ir gatavs plāns: Radio 3 Klasika beidzot sākt klausīties kolēģes Dobeles raidījumu ciklu Kāpēc dizains? «Man nekādi neierakstās galvā, kā par dizainu var radioraidījumu veidot,» viņš smejas. Ilze izstāsta, ka piedāvājums nācis ne bez pamata: «Esmu Latvijas Mākslas akadēmijas vieslektore, palīdzu dizaina nodaļas studentiem labāk noformulēt idejas, kad tās ir jāprezentē. Dizains mani interesē, priecājos par iespēju! Radio nekad nebiju strādājusi. Cik tur viegla montāža, apbrīnojami!»
Toties Andris pārzina ne tikai radio, bet arī kino montāžu. Jau skolas laikā skraidījis ar amatiera kinokameru, vasarā strādājis Rīgas Kinostudijas dekorāciju izveidē. Tā sapazinies ar Andreju Ēķi, vecmeistariem Rolandu Kalniņu un Aivaru Freimani. 1991. gadā, studējot žurnālistiku, pie universitātes ziņojumu dēļa ieraudzījis zīmīti: meklē radioraidījuma Jūras republika vadītāju. «Ātri «iebraucu» tematā, nokļuvu arī sapņu raidījumā Mikrofons.» Paralēli strādājis pirmajā privātajā FM viļņu jeb stereo radiostacijā Radio AA. Kad izlēmis pamēģināt televīziju, piezvanījis Ēķim. Tas teicis: «Pusstundas laikā vari būt klāt? Aiziet!»
Tā 1994. gadā Auzāns sāka strādāt Latvijā pirmajā privātajā telekanālā NTV5, kurš, apvienojoties ar Picca TV, 1996. gadā kļuva par LNT. «Viens no veiksmes pamat-akmeņiem: sākām šo apvienoto programmu raidīt kanālā, kur pirms tam bija ļoti skatīta Krievijas televīzijas programma. Cilvēki inerces pēc turpināja skatīties.»
Cik Auzāns medijos virzījies mērķtiecīgi, tik Dobele — nejauši. Ģimenes draugs Ivars Kļaviņš, NTV5 tehniskais direktors, viņu 18 gadu vecumā ieteica sekretāres darbam vasarā. «90. gados viss bija iespējams! Vidusskolas pēdējā klasē biju iemācījusies mašīnrakstīšanu.»
Televīzijas ēterā Ilze vispirms lasīja sludinājunus. Kad uz RBS TV aizgāja Kārļa Streipa veidotā ziņu komanda, pavērās iespēja izmēģināt spēkus šajā lauciņā. «Kā Ēķis teica, iedod tev darbu un skatās, cik ātri vari apgūt.»
Kolēģi skrien pāri 25 gadiem profesionālajā partnerībā, pa brīdim pārjautā viens otram: «Kurš gads?» To var secināt pēc tā brīža Ziņu dienesta vadītāja vārda. «Jā, bija arī tādi vadītāji, kurus «ziņu organisms» atgrūda.»
Ilze paraēli pabeidza komunikācijas zinātnes studijas, audzina divus bērnus. Ne viņa, ne Andris Auzāns nekad nav bijuši tikai «runājošās galvas». «LNT Ziņu dienesta specifika: iesaistāmies visādos projektos,» Dobele joprojām runā tagadnē. «Veidojam rubriku Lielās intervijas raidījumam 900 sekundes, stāstus LNT TOP 10. Andrejs Ēķis teica: «Klausies, vajadzētu uztaisīt filmu par Vairu Vīķi-Freibergu, Ilze, uztaisi tu!»»
Intervijas ar Valentīnu Freimani un Marisu Jansonu Berlīnē bijušas pašas iniciatīva. Andra Auzāna «jājamzirdziņš» — ceļojumu raidījumi, politiķu neformālie portreti. 2007. gadā piepildījis režisora ambīcijas, izveidojis dokumentālo filmu Nāvessods. «Ļoti ieinteresēja temats. Pirmajos neatkarības gados vēl nebija spēkā nāvessoda moratorijs. Pētīju, kur un kas tos izpildīja, kāds ir tā cilvēka psiholoģiskais portrets.»
Kā situācija pamazām mainījās, kanālam nonākot politiķu ietekmes zonā, 2012. gadā kļūstot par zviedru koncerna Modern Times Group un pēc pieciem gadiem — amerikāņu investoriem piederošā uzņēmuma All Media Baltics sastāvdaļu?
«Man jau 1996. gadā kursos Amerikā mācīja, ka neatkarīgu mediju nav,» pauž Auzāns. «Kā piemēru lika CNN vadītāju Tedu Tērneru, kurš bija labos draugos ar toreizējo ASV prezidentu Bilu Klintonu. Klintons zvana Tērneram: «Vecīt, vajag to un to…!» CNN tika izmantots, lai paustu nepatiesas ziņas Irākas kara laikā. Īpaši mūsdienās, kad mediji ir novājināti, liela ietekme ir polittehnologiem.»
Auzāns un Dobele tomēr uzsver: LNT ziņas līdz pēdējam brīdim nodalītas no citām kanāla aktivitātēm. Arī no Aināra Šlesera un Andra Šķēles politiskā spēka Par labu Latviju popularizējošajām diskusijām, ko LNT raidīja pirms Saeimas vēlēšanām 2010. gadā. «Šīm diskusijām, ko faktiski organizēja Andrejs Ēķis, nebija nekāda sakara ar Ziņu dienestu,» atkārto Dobele. «Likām pretī pirmās Līderu debates, izjautājot visus politiķus. Mums vienmēr bija svarīgi iegūt vismaz divus dažādus viedokļus.»
«Ziņu dienests komerctelevīzijā, kura standarts tuvojas sabiedriskā medija ziņu filozofijai», pēc Ilzes Dobeles uzskata, bija īpaši nozīmīgs šābrīža «laikmetā, kad cilvēki «dzīvo virsrakstos», avīzes nelasa, bet vienmēr zina visu un ir gatavi komentēt». Viņu abu profesionālais vērīgums noderēja. «Apstrādājam tekstu, ko iesniedza reportieri un jau bija pārlasījis producents. Tu nedrīksti kļūt par vēl vienu, kas izplata nepatiesas ziņas!»
Par tekstu esam bijuši atbildīgi ar savām sejām, saka Auzāns. «Ir atšķirība, vai tu vienkārši norunā vai sniedz to ziņu, kā teiktu mūsu runas skolotāji Arnolds Liniņš un Antonija Apele,» piebalso kolēģe Dobele.
LNT Ziņu dienests no skatītājiem atvadījās 1. decembrī, lielākajai daļai reportieru piedāvāts darbs TV3 kanālā, kas pieder tiem pašiem īpašniekiem. Dobele un Auzāns gan raizējas, kur paliks ziņu arhīvs. «23 gadi Latvijas vēstures, notikumi…» saka Ilze Dobele. «Labi, ka Latvijas Nacionālais vēstures muzejs vēlas no mums vairākas lietas, jau bija atbraukuši paskatīties.»
Ēdienkarte
Siltie vistas aknu salāti
Siltie kuskusa salāti
Vistas fileja Kuang Pao
Zaļā un ingvera piparmētru tēja
The post Ziņu organisms appeared first on IR.lv.