Vai Rail Baltica nobrauks no sliedēm?

Bijušais RB Rail izpilddirektors: pašreizējā formā projekts var neizdzīvot

Sarkanās brīdinājuma gaismas mašīnista panelī mirgo aizvien uzstājīgāk, komanda kļūst ar katru mirkli nervozāka un sūta trauksmes ziņas dispečeriem. Vēl pat neuzņēmis ātrumu, gadsimta projekts Rail Baltica draud nobraukt no sliedēm.

Par sarežģītajām savstarpējām attiecībām un lēmumu pieņemšanas smago gaitu projekta īstenošanā dzirdam jau gandrīz kopš 2014. gada, kad trīs Baltijas valstis parakstīja līgumu par ātrvilciena trases ar Eiropas platuma sliedēm būvēšanu no Tallinas līdz Polijas robežai.

Sapnis ar vilcienu aizbraukt līdz Berlīnei spārnoja daudzus, taču projekta ieviesēji mocījās ar pārvaldības modelī iebūvētajām pretrunām. Trīs Baltijas valstis ir projekta īpašnieces, un tās projekta ieviesēja — kopuzņēmuma RB Rail — padomē pārstāv katras valsts vietējie dzelzceļa uzņēmumi, kuru darbība projekta īstenošanā ir jāuzrauga tam pašam RB Rail. Visam klāt nāk gan visu trīs valstu vēlme nodrošināt, lai pēc iespējas vairāk no projektēšanā un celtniecībā apgūstamās naudas paliek pašmāju uzņēmējiem, gan Lietuvas specifiskās problēmas ar jau uzbūvētām, bet ātrgaitas vilcienam nepiemērotām Eiropas platuma dzelzceļa sliedēm no Kauņas līdz Polijas robežai. Pa tām ātrvilcienam būtu jābrauc stipri lēnāk un, iespējams, ik pa brīdim pat jāapstājas, lai palaistu garām citus vilcienus — daudzviet trase šķērso citus sliežu ceļus, un vienā vietā pie Kauņas ir tikai viens, nevis divi paralēli sliežu pāri. Lietuvieši nevēlas šo posmu pārbūvēt, un tas kavē pieņemt virkni konkrētu lēmumu par tehniskajiem standartiem.

Pirmais nopietnais trauksmes zvans atskanēja 2018. gada novembrī, kad neilgi pirms sava darba līguma termiņa beigām atlūgumu iesniedza RB Rail valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore Baiba Rubesa, publiskā paziņojumā brīdinot: «Rail Baltica atklāšana 2026. gadā ir nopietni apdraudēta.»

Skeptiskie somi

Sliktās ziņas sāka vairoties. 2019. gada februārī Somijas valdība paziņoja, ka plāno kļūt par RB Rail akcionāri, taču tikai dažus mēnešus vēlāk «iesaldēja» šo lēmumu. Kā ziņo Somijas analītiskais izdevums Ulkopolitiika (Ārpolitika), tas izlemts pēc ziņojuma saņemšanas par RB Rail — tajā konstatēts, ka Baltijas valstis kā īpašnieces nav pietiekami ieinteresētas projekta realizācijā un lēmumu pieņemšana tiek bremzēta.

Pēc starptautiska konkursa šā gada februārī RB Rail vadītāja amatā apstiprināja Timo Rīhimeki — somu ar plašu, 30 gadus ilgu pieredzi dzelzceļa un loģistikas jomās. Viņš amatā nenoturējās pat desmit mēnešus. Oktobra beigās parādījās paziņojums, ka Rīhimeki it kā «personisku iemeslu dēļ» nolēmis atstāt amatu 19. decembrī.

Problēmas uzņēmumā bija jau tiktāl nobriedušas, ka 62 darbinieki — apmēram divas trešdaļas no visiem RB Rail strādājošajiem — oktobra beigās nosūtīja vēstuli visu trīs Baltijas valstu premjerministriem un satiksmes ministriem. Tajā izteiktas dziļas bažas par uzņēmuma vadības biežo un kaitīgo mainību, aicināts novērst interešu konfliktus uzņēmuma pārvaldībā un ministru prezidentiem uzņemties tiešu atbildību par projektu.

Tobrīd Rail Baltica potenciālajiem pasažieriem — Baltijas valstu iedzīvotājiem — šīs iekšējās batālijas vēl netika atklātas, taču nepagāja ne mēnesis, kad konflikts ir kļuvis publisks.

25. novembrī Briselē notika projektā iesaistīto pušu, tajā skaitā Eiropas Komisijas pārstāvju tikšanās, kurā Rīhimeki uzstājās ar atvadu runu. Ir rīcībā nonākusi Rīhimeki sanāksmei sagatavotā prezentācija, kurā viņš atklāti un skarbi novērtē projekta šī brīža stāvokli.

«2019. gada rezultāti ir vāji,» viņš secina un uzskaita daudzos svarīgos jautājumus, kuri jau gadu vai ilgāk nav atrisināti akcionāru neizlēmības vai laika vilkšanas dēļ. Jau trīs gadus ilgušās «debates un konfrontācija» par Kauņas «pudeles kaklu» vēl aizvien nav novedušas pie risinājuma. Tāpat nav atrisināts jautājums par PVN atmaksām uzņēmumam, kā rezultātā RB Rail gandrīz visu 2019. gadu bijis «ļoti tuvu naudas krīzei». «Kas notiktu ar uzņēmuma reputāciju, ja tas kļūtu maksātnespējīgs?» jautā Rīhimeki. Iepirkumu vadlīnīju ieviešana kavējas vairāk nekā gadu, par spīti tam, ka visi tās it kā akceptējuši. Visbeidzot — uzņēmuma pašreizējā struktūra, kurā padome atliek vai nespēj pieņemt lielus lēmumus, bet pastāvīgi iejaucas RB Rail ikdienas darbībā, nozīmē, ka «projekts neizdzīvos celtniecības fāzē», jo «pašreizējā organizācija nespēs nodrošināt nepieciešamo lēmumu plūsmu (viena nozīmīga lēmuma nepieņemšana var apturēt visu projektu).»

Noslēgumā Rīhimeki ir skarbs: «Diemžēl esmu pārliecināts, ka pašreizējā formā projektu nav iespējams ieviest.» Esot nepieciešama būtiska pārvaldības reforma, kas nodrošinātu adekvātu finansējumu un kompetentu projekta virsvadību ar skaidri noteiktām pilnvarām un bez interešu konfliktiem.

Reakcija nebija ilgi jāgaida. Jau nākamajā dienā, 26. novembrī, RB Rail mājaslapā parādījās paziņojums, ka Rīhimeki atstās amatu jau 2. decembrī. Vienlaikus par atkāpšanos paziņoja tehniskais direktors igaunis Marts Nīlsens — jau piektais augsta līmeņa RB Rail vadītājs, kas pēdējo 14 mēnešu laikā aizgājis vai izspiests no uzņēmuma. Rīhimeki amatā kā vietas izpildītājs tika iecelts Rail Baltica Latvijas ieviesēja Eiropas Dzelzceļa līnijas attīstības un komunikāciju departamenta direktors Agnis Driksna.

Klusēt vairs nevarēja RB Rail darbinieki. 26. novembra vakarā viņi izplatīja publisku paziņojumu, ka Rail Baltica projekts «ir nonācis kritiskā situācijā sliktas korporatīvās pārvaldības un interešu konflikta dēļ». Atklātā vēstulē viņi ne tikai atkārtoja aicinājumu novērst interešu konfliktus uzņēmuma pārvaldībā un nodot projekta uzraudzību tieši premjerministriem, bet arī pieprasīja RB Rail padomes priekšsēdētāja atkāpšanos — šo amatu ieņem Karolis Sankovskis, Lietuvas valsts dzelzceļa infrastruktūras direktorāta vadītājs. Vēstulē arī izteiktas šaubas, vai Driksna atbilst akcionāru līgumā noteiktajām prasībām, ka «izpilddirektoram jābūt starptautiski pieredzējušam biznesa vadītājam un zinošam ekspertam lielas infrastruktūras būvniecības, finansēšanas un pārvaldības jautājumos», un uzdod jautājumu, kā Driksna novērsīs interešu konfliktu,  jo turpinās strādāt uzņēmumā Eiropas Dzelzceļa līnijas, kura darbs jāuzrauga RB Rail.

Premjeri spriedīs

Par projektu atbildīgais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) nesaskata pamatu sevišķam satraukumam. «Projekts iet uz priekšu atbilstoši grafikam. Ja menedžments netiek galā, tad būtu jāatkāpjas, kas acīmredzot arī noticis», ministrs komentē Ir. Tiesa, katrai valstij ir savas intereses un pieeja, tomēr interešu konfliktus Igaunijas un Latvijas gadījumā viņš neredz. Neesot arī iemesla prasīt Sankovska atkāpšanos. No 1. janvāra Latvija pārņems uzņēmuma padomes vadību, un tā plāno realizēt «iekļaujošāku» pieeju. «Esmu optimists,» saka Linkaits. «Uzskatu, ka trīs Baltijas valstu ministriem ir iespējams vienoties par projekta detaļām. Jo tālāk ies, jo konstruktīvākas būs sarunas, jo vairs nerunāsim par abstraktām idejām, bet gan konkrētiem jautājumiem.»

Premjerministra Krišjāņa Kariņa (V) prāts nav tik mierīgs. Viņš divas reizes pārlasījis darbinieku vēstuli, jo, tāpat kā Rīhimeki aiziešanu, uztver to «kā ļoti skaidru signālu, ka ir nepilnības». Kariņš sarunā ar Ir atzīst, ka pastāv problēmas RB Rail pārvaldības modelī, kurā uzņēmuma padomē darbojas projekta ieviesēji, un saskata potenciālus draudus ES finansē-jumam, ja projekta uzraudzība un vadība netiek sakārtota. Viņš gan neredz tūlītējus draudus projekta dzīvotspējai. Rail Baltica visu laiku ir virzījies uz priekšu ar grūtībām, taču «līdz šim visas grūtības ir tikušas pārvarētas, tas dod ticību, ka arī šīs grūtības tiks pārvarētas».

Piektdien, 6. decembrī, Rīgā notiek trīs Baltijas valstu premjerministru tikšanās, kuras uzmanības centrā būs Rail Baltica jautājums. Kariņš cer, ka ar kolēģiem varēs vienoties par tādu projekta uzraudzības modeli, kas būs pieņemams Eiropas Komisijai. «Mūsu valstij tas ir ļoti svarīgs projekts,» uzsver Kariņš, piebilstot, «ja politiskajā līmenī nevarēsim panākt vienošanos, tad tam paveras draudi.»

The post Vai Rail Baltica nobrauks no sliedēm? appeared first on IR.lv.